Atskats vēsturē

XIX gadsimtā palēnām Latvijā veidojās tautas izglītības sistēma, taču skolu trūka vēl šī gadsimta otrajā pusē. Bērnus mācīja tāpat kā XVIII gs. dažādi amatnieki, piemēram, skroderi, kalēji, audēji u.c., Skrīveros skolotāja pienākumus no 1866.gada rudens uzņēmās atvaļinātais mežkungs Dreimanis. Skrīveros “Klaucēnu” mājās skolas gaitas sāka 15 zēnu.
Ierasto kārtību no 1868.gada turpina kurpnieks Grāvītis, kurš par skolas vadītāju strādā tālajās “Silmicēs”, kas atrodas pie Jumpravas robežas.

Pēc neilga laika skolas bērni dodas uz jauno, skolas vajadzībām pielāgoto zirga pasta ēku, kas atrodas lielceļa Rīga - Daugavpils malā. Par skolotāju neilgi pastrādā Grāvītis, kurš dažādu nolaidību dēļ ir spiests darbu atstāt. Tad par skolas pārzini sāk strādāt Saulītis, pēc viņa pastrādā vēl pāris dažādi gadījuma cilvēki. 1878. gadā blakus zirga pasta ēkai ir uzcelta koka ēka tieši skolai. Darbā tiek pieņemts otrs skolotājs Baldavs. Atklāj divklasīgo pagastskolu. Taču 1882.gadā skolas koka ēka nodeg. Mācības turpina kādā privātmājā pie dzelzceļa stacijas, piemērojot tikai dažas telpas skolas vajadzībām. Skolotāja Baldava vietā no 1884.gada sāk strādāt Baltijas skolotāju semināra Rīgā beigušais Jānis Purapuķe.
Jānis Purapuķe dzimis 1864.gada 5.martā Lindes (Birzgales) pagasta Muceniekos, bet miris 1902.gada 17.novembrī Aizkraukles pagasta Ignātos (pēc 68 gadiem šis datums ir arī J.Purapuķes skolnieka, rakstnieka A.Upīša aiziešanas aizsaulē laiks). .Purapuķes vecāki ir kalpi Mucenieku mājās. Purapuķem ir izcila atmiņa. Astoņu gadu vecumā Jānim ar tēva palīdzību jāsāk lauzīties ābecē, tas, kā zināms, kalpa bērnam ir visgrūtākais asaru darbs. Taču puika, iepazinies ar burtiem un burtošanas kārtību, tālāko lasīšanas noslēpumu atrisināja pats. Rakstīšanu iemācījās no sava vecākā brāļa un deviņu gadu vecumā sarakstīja savu pirmo stāstu “Utubunga”. J.Purapuķe ir beidzis Lindes – Birzgales trīsgadīgo pagastskolu, tad kādus četrus gadus pavadīja dažādās privātskolās. Kā skolnieks Purapuķe bija kluss, čakls, pabailīgs un ļoti kārtīgs.
1879.gadā Purapuķe iestājas Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. Seminārā viņš mācās nopietni, nevērsdams uz sevi uzmanību. 1881.gadā “Balss” 52. numurā tiek iespiests Purapuķes dzejolis “Miegs”. Tam seko tulkojumi “Mājas Viesī”, “Baltijas Zemkopī”, "Evanģēlistā”. Baltijas skolotāju semināru J.Purapuķe pabeidza 1883. gadā 19 gadu vecs. Vasaras brīvlaiku viņš pavada pie vecākiem Širmeļos un sāka tur dibināt kori. Tas nepatika vietējam skolotājam Ķermelim un baronam. Par šīm domstarpībām J.Purapuķe sarakstīja stāstu “Pasaules lāpītājs”, bet atmiņā no koristiem palika par saziedoto naudu nopirktais diriģenta zizlis. Jauneklis dodas pie sava brāļa uz Kauņas guberņu. Te viņš pamatīgi iepazinies ar leišu dzīvi, mācījies lietuviešu valodu un sarakstījis vienu no saviem labākajiem darbiem – noveli “Leišu svētbilžu griezējs”. Tas ir iejūtīgs stāsts par zēnu Juzi, kurš, ganos iedams, izgriež svēto tēlus. Zēnam ir talants, un tikai laimīga sagadīšanās paver ceļu uz iespēju gūt panākumus.
Atgriežoties no Lietuvas, J.Purapuķe pieņēma palīgskolotāja vietu Stukmaņu pagasta skolā, bet 1884.gada pavasarī tika ievēlēts par skolotāju Skrīveros. Te pagāja Purapuķes ražīgākie gadi, bet iegūt šo vietu nebūt nebija viegli. Par to 1884. gada 24. oktobrī viņš aksta Fricim Brīvzemniekam (Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa) – “Jau no maija mēneša esmu ievēlēts par skolotāju Skrīverē, bet mācītājs ar veselu baru citu mācītāju stīvējas pretim kā varēdami. Pagasts nenolaižas un iet sūdzēdami no Poncius uz Pilatu, kā daži teic.”
Skrīveros īsti iesākas Purapuķes - skolotāja un rakstnieka - aktīvā un nerimstošā darbība. Bija vajadzīgs milzum spēka, prasmes un izturības, lai atjaunotu nolaisto skolu. Skolēnu skaits no 97 pieauga līdz 160, un pat no tālākiem pagastiem nāca skolnieki uz krīveru pagastskolu. Kā skolotājs Purapuķe bija izveicīgs un apbrīnojami prata ieinteresēt skolēnus mācībām, bet pret skolēniem bija prasīgs, pat ass.
Purapuķe mīlēja sabiedrisku dzīvi. “Baltijas Vēstnesis” 1889. gada 15. (27.) jūlija numurā raksta: “Svētdien, 2. jūlijā, pie Skrīveru  stacijas notika jau agrāk izsludinātie bērnu svētki. Šos svētkus izrīkoja vietējais skolotājs J.Purapuķes kgs., kas pirmais tos še ieveda tādā kārtā un mērā, kā tie tagad izrīkoti. Un tiešām jāpriecājas tā labā iespaida dēļ. Silta līdzjūtība bērniem un skolai un netraucēta omulība vienoja visus skrīveriešus un svētku viesus. Atklāšana notika ar bērnu svētku gājienu, kurš bij viens no daiļākajiem programmas gabaliem. Ar mūzikas pavadīšanu, karodziņiem pušķoti, bērni gāja cēli pāroti. Bernu rotaļas, kas mainījās ar deju un mūzikas gabaliem, publikai bija īsti patīkami. Ar sevišķām gavilēm visi saņēma gaisa kuģa uzlaišanu, tāpat raibo, no Eglīt kga izrīkoto uguņošanu. Ievērojama branga kārtība, kas viscaur valdīja, kaut gan publikas bija sanācis apm. 3 tūkstoši. J.Purapuķes kgam kā atzinības zīme tapa pasniegts ozola vaiņags.”
1894. gadā, pateicoties jaunajam un talantīgajam skolotājam, iznāk pedagoģisku rakstu krājums “Baltijas Skolotājs”. Par šī pedagoģiskā preses izdevuma nepieciešamību Purapuķe raksta: “Mūsu laikmets ir reformu un egoisma laikmets. Kur vien mēs acis metam, visur nomanām asu cīņu starp iesakņojušos kārtību un jaunlaiku prasībām, kurām par pamatu katra atsevišķa cilvēka, katras atsevišķas valsts brīvība un patstāvība. Mums jābiedrojas uz kopīgu darbību, jāiet palīgā mūsu Augstākai Valdībai, kas tik daudz rūpējas mūsu un mūsu skolu labā. Tādēļ, lai aicinātu visus skolotājus uz centīgu kopdarbību, lai dotu tiem iespēju izsacīt savus trūkumus un vajadzības, lai tie apspriestu audzināšanas panākumus un skolas attīstības gaitu, lai sekmētu un mudinātu uz paidagoģisku tālākizglītību un lai veicinātu pareizu sajēgu par audzināšanu tautas starpā- tādēļ, lūk, iznāk “Baltijas Skolotājs”. Bet mūsu devīze lai ir – vienprātība, pacietība savā starpā, mazāk vārdu, vairāk darbu!” Jau pirmajā izdevumā daudzi ļoti izglītojoši raksti: “Griba”, “Par atmiņas izkopšanu”, “Parauga nozīme audzināšanā un dzīvē”, “ Tipi no tautskolas sola” u.c.
Un tomēr rakstniecība ir palikusi J.Purapuķes vismīļākais darbs. Vilis Plūdonis savās literatūras vēstures un hrestomātijas grāmatās par J.Purapuķi ir rakstījis : “Kā rakstnieks Purapuķe ir bijis ražīgs. Sākot no seminārista gadiem līdz pat sava mūža beidzamajām dienām viņš nemitējās laist klajā gan pasakas, gan stāstus, gan skices, gan humoreskas- vienus romantiskā, citus reālistiskā vai naturālistiskā garā.”

Pazīstamākais un lasītākais J.Purapuķes darbs ir garais stāsts “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, kura pirmpublicējums parādījās 1898. gadā laikrakstā “Balss” pielikumā. Darba popularitāti veicināja tematikas aktualitāte – zeme. Purapuķes rakstības stils vienkāršs, stāstījuma veids ir tēlains atsevišķu ainu virknējums, kurās secīgi tiek izklāstīti notikumi un atklāti raksturi. Stāsta galvenais varonis Pēteris Zelmenis spēku smeļ darbā, apziņā, ka zeme ir jāar, labība ir jāsēj un jāpļauj, mājlopi ir jākopj, jo tā ir dzīvība, par kuru cilvēks ir uzņēmies atbildību. Zelmenis pauž pārliecību, ka zeme ir svēta. Pilnskanīgi dzīvot var vienīgi tie, kuri apveltīti ar spēju izjust zemes darba īpašo pievilcību un svētumu. Visspilgtāk J.Purapuķes talanta individualitāte izpaužas 1900. gadā sarakstītajā stāstā “Spieķis un divi suņi”. Tas ir stāstījums par muižas aitu ganu Asnīti, kas visu mūžu ar lielu atbildību veicis savu it kā necilo darbu. Apkārtējie uzskata Asnīti par savādnieku, dieva dotu cilvēciņu un negodīgi cenšas viņu izmantot. Ansītis necīnās par dzīves ērtībām, mantu, materiālo labklājību, bet gandarījumu gūst darbā un labestībā. 19. gs. 90.gados Purapuķe nostājas konservatīvo spēku pusē un vēršas pret jauno laiku idejām. Tad tapuši mākslinieciski ne tik augstvērtīgi darbi kā “Jaunā strāva” (1895), “Sieviešu ienaidnieki” (1897), “Mūsu modernās jaunavas” (1898). 1902.gada vasarā tiek uzrakstīts Purapuķes pēdējais darbs – humoreska “Slimības dienās”, kurš pilnībā saglabājis rakstnieka smalko ironiju: tiek tēlota paša Purapuķes slimība un likstu pārņemtā dzīve, un apkārtējo attieksme pret to. Pārmērīgais darbs nāca par ļaunu skolotāja un rakstnieka veselībai. Viņš smagi saslima ar tolaik neārstējamu slimību – tuberkulozi. Mēnesi pirms aiziešanas aizsaulē tiek uzrakstīts testaments ar vairākiem nosacījumiem. Mājas paliek radiem. Tagad tajās saimnieko Jāņa Purapuķes tēva māsas dēla Jura Zigvarta mazmeita Aija Vorpa.
Jānis Purapuķe mirst 1902. gada 17. novembrī. Apglabāts Skrīveru vecajā kapsētā.
Jānis Purapuķe Skrīveru pagastskolā ieguldīja daudz sava spēka un laika, jo skolas saimniecība un mācību darbs bija krietni panīcis. J.Purapuķes skolotāja darba gaitu sākums sakrīt ar skolas reformas sākumu Baltijā. Vēsturē šī reforma saistās ar jēdzienu “pārkrievošana”. 1894.gadā netālu no Rīgas - Daugavpils ceļa vecās, nodegušās skolas vietā pagasta sabiedrība ir uzcēlusi jaunu divstāvu sarkano ķieģeļu skolas ēku. Mainās iedzīvotāju domas par Skrīveru skolu, to sāk apmeklēt ne tikai skrīverieši, bet arī tālāko pagastu turīgo saimnieku bērni. Kā ritēja dzīve tā laika pagastskolā, lasāms A.Upīša biogrāfiskajā darbā “Rīta cēliens”: “No skolotājiem man bij nāvīgas bailes, it sevišķi no pirmā skolotāja, rakstnieka Jāņa Purapuķes. Kādu retu reizi viņam uznāca laimīga stunda. Tad viņš mums daudz stāstīja un skaidroja, mēs sapratām visu un līdz pēdējam vienā sajūsmā. Bet pa lielākai daļai viņš tikai aizvilka ar pirkstu līdz tai un tai vietai, sēdās katedrī un rakstīja savus stāstus. Bet visbiežāk šmaugs līneāls blākšēja pa skolēna pirkstiem. Arī formāla izpēršana pēc visiem likumiem gan vienatnē, gan visas klases klātbūtnē un veselām rindām tika izrīkota visai bieži. Purapuķes audzināšanas metodei vēl raksturīga tā saucamā “palka” – koka puļķis ar klātpielikto burtnīciņu, kura tika iespiesta katram, kas iedrošinājās vārdu runāt latviski." "Bērziņa lasāmo grāmatu es jau kārtu kārtām biju izņēmis cauri, pirms kā klasē mācās lasīt. Bībeles gabalus trešajā ziemā veseliem gabaliem varēju no galvas uzrakstīt ar visām pieturas zīmēm. Vēsture arī būtu bijusi viens no interesantākajiem priekšmetiem- diemžēl, tas bij krieviskais Roždestvenskis, un ar valodu gāja grūti. Tikpat grūta un nepievilcīga bij Stērstes latviešu gramatika, ap kuras bezgalīgajām locījumu tabelēm svīdām caurām naktīm.
Mūsu domu rakstu temati gan arvien bij tādi ,ka mazāk apdāvinātam un mazāk lasījušam gadu divpadsmit vecam zēnam absolūti nebija iespējams tikt ar viņiem galā - piemēram, “Mana dzimtene vasarā un ziemā “, “Mātes mīlestība”, “Meža noslēpumi” utml. Skolai Purapuķe bij iegādājies paprāvu bibliotēku. Tā nu bij mans atspaids grāmatu badā. Atminos, ka viņš man, trešziemniekam, uzdeva izlasīt Bena psicholoģiju krievu valodā. Ar Roždestvenska vēsturi, Pucikoviča ģeogrāfiju un Vereščagina rēķinu grāmatu es jau puslīdz tiku galā."

Pie Jāņa Purapuķes bija mācījušies Latvijā ievērojami cilvēki: rakstnieks Andrejs Upīts un viņa brālis Mārtiņš Upītis, pulkvedis Jorģis Zemitāns un viņa brālis, inženieris Zariņš, skolotājs Liepiņš un Grāvītis, tirdzniecības skolas vadītājs Ozoliņš, komponists, vijolnieks, diriģents Jānis Reinholds u.c.
Jānis Reinholds (1882. gada 4. jūnijs – 1938. gada 5. oktobris). Komponists, vijoļnieks, diriģents dzimis rokpeļņa ģimenē Kokneses “Galdupēs”, mācījies Skrīveru pagastskolā pie Purapuķes un Valkas skolotāju seminārā Rīgā, ko beidza 1902. gadā, pēc tam skolotājs Rīgā. Mācījās Gižicka muzikas skolā vijoles spēli un līdz 1915. gadam ir diriģents atturības biedrībā “Auseklis”, koncertēja arī kā vijolnieks. Nodibinoties Rīgas ķeizariskajai muzikas skolai, J.Reinholds iestājas dziedāšanas (P.Jurjāna) un vijoles klasēs, 1911.gadā beidza vijoles klasi, mācījās arī kompozīcijas klasē pie Škļara. No 1913.-1915. gadam ir vijoļklases vadītājs tai pašaā skolā, vada korus daudzās biedrībās, ir virsdiriģents apvienoto koru koncertos Rīgā (1904.,1906.,1913.). Spēlēja vijoli Rīgas Jūrmalas simfoniju un 1912. gadā Latviešu operas orķestrī. 1919. gadā pārceļas uz Rīgu, kur organizēja simfonisko orķestri. Sākot darbību Nacionālajā operā, spēlēja pirmo vijoli. Sarakstījis solo un kora dziesmas, miniatūras
vijolei ar klavierēm un orķestri. ( Latviešu Konversācijas vārdnīca.R., grāmatu apgāds Gulbis, XVIII sēj., 35246 šķ.) J.Reinholda vārdā ir nosaukta iela Skrīveros.

“Purapuķes pozitīvais un negatīvais iespaids uz audzēkņiem grūti nosakāms. Viņš varēja būt labs skolotājs, bet kā audzinātājam viņam trūka pašu nepieciešamāko īpašību.”
Purapuķes devumu ļoti bieži ir novērtējis A.Upīts, izmantojis arī kā prototipu savos darbos. A.Upīša pirmajos stāstos ir jūtami aizguvumi no Purapuķes darbiem, kā norādījis pats Andrejs Upīts, viņš skolas gados pārrakstījis sava skolotāja literāros sacerējumus. Nekrologā A.Upīts rakstīja: “Purapuķe mīlēja sabiedrisku dzīvi un blakus saviem skolas un rakstnieka darbiem vēl atlicināja laiku jautājumu vakaru, teātru un citu sarīkojumu izvešanai.”(Austrums, 1902,Nr. 12., 909. lpp.)
Pēc Purapuķes skolā līdz 1905. gadam strādā Kārkliņš, kurš emigrē, revolūcijas radīto apstākļu dēļ. Sabiedrībā iestājas juku, maiņu laiks. Tas pats notiek arī Skrīveru skolā. No 1905.-1909.gadam skolu vada skolotājs Straujs, pēc tam skolotājs Šērmanis, kurš 1914.gadā kļūst par karavīru. Bet skola? Tur no 1915. gada nosacīts klusums, mācības nenotiek, jo skolas telpas izpostītas, galu galā tās vācieši uzspridzina 1917. gadā.
1919. gada rudenī “Vecvagaru” mājās Vīksnes jaunkundze (tautskolotāja, beigusi IV - klasīgo meiteņu skolu) sāk strādāt ar 30 skolēniem. Jau pēc gada – 1920./21.m.g. Skrīveru pagastā I pakāpes pagaidu skolā mācījās 69 skolēni. Mācību telpa viena, ēdināšanas nav, izpaliek ārstu pārbaudes. Vīksnes jaunkundze apliecina skolu departamenta ziņu lapā, ka skrīveriešu bērni apgūst ticības mācību, latviešu valodu, vācu, krievu valodas, dabas mācību, vēsturi, zīmēšanu, glītrakstus, dziedāšanu un rokdarbus. Ir izteikts arī lūgums – atrast mācībām plašākas telpas. Skolas dzīvē ir jauna audzināšanas metode – pārgājieni uz Aizkraukles pilsdrupām, ūdensdzirnavām, gar Daugavas krastiem.

Skrīveru sešklasīgā pamatskola

Ir 1921.gada 10.novembris, kad izremontētajā bijušajā nespējnieku namā 87 skolēni uzsāk mācības divklasīgajā pamatskolā. Par skolas pārzini tiek pieņemts Baltijas skolotāju semināra absolvents Pēteris Liepiņš.
UZZIŅAI
Pēteris Liepiņš dzimis 1891.gada 8.decembrī Vecpiebalgā rentnieku ģimenē. 1912.gadā viņš pabeidza skolotāju semināru Kuldīgā. Pirmā darba vieta – Vecbebru pagastskola. Krievijas armijā mobilizēts no 1914.-1918.gadam. Latvijas Nacionālajā armijā dienējis
no1919. –1921.gadam. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.Skolas darbā tiek iedibinātas tradīcijas, kas atbilst Baltijas skolotāju semināra audzēkņu noskaņojumam: mērķtiecība skolas darbā un pašdarbībā. Skolas pārzinis mācīja ticības mācību un matemātiku. Tolaik skolā strādāja izcili skolotāji-

Berta Kalniņa- Vismane (vēsture, matemātika),
Anna Veistere,
Lūcija Pilsētniece,
Andrejs Lubānietis (dziedāšana),
Fricis Cers (dziedāšana, rokdarbi),
Marija Apīne (zīmēšana),
Austra Elstere,
Helēna Lietavniece (latviešu valoda,
vingrošana),
Jūlijs Mazulis.

Katrs skolotājs, mācot savus priekšmetus, vienmēr arī audzināja to klasi, neatkarīgi no tā, vai ir, vai nav audzinātājs, kurā vadīja stundas.Skolotāji daudz strādāja, lai vispusīgi izglītotu savus skolēnus, lai atklātu talantus, veicinātu jaunradi.
1921.gada Ziemassvētku eglītes laikā skolēni uzved Jāņa Jaunsudrabiņa ludziņu “Dzīves nopūta”, 1922.gadā bērni iestudē “Dullo Dauku”, par kura izrādīšanu saņem 6668 rubļus, tāpēc šī gada Ziemassvētkos tika sarīkota bezmaksas eglīte un 27 skolēni
saņem pabalstu grāmatu iegādei.
1922.gada ziemā skolā organizē pirmskolas bērnu apmācību, kurā darbojas 20 mājas bērnu.
1923.gadā uz skolu nāk 114 audzēkņu. Skolēnu jaunradei ceļš vaļā – no 1923.gada sāk iznākt skolēnu literārais žurnāls
”Roma”, bet ar tā paša gada decembri žurnāls iznāk ik mēnesi atsevišķā burtnīcā.1923./24.mācību gadā skola kļūst par pilnu pamatskolu. Atjaunotajā pagastmājā tiek atvērtas vēl divas klases un pieņemts skolotājs – Cimzes skolotāju semināra absolvents
Andrejs Lubānietis. No Kultūras fonda līdzekļiem skolai piešķirta I pakāpes bibliotēka, 30000 rubļu mācību līdzekļu iegādei un 10800 rubļu – trūcīgo skolēnu pabalstam. Skolēnu skaits pieaudzis līdz 138.Skolotājs Lubānietis noorganizē pūtēju orķestri, kam instrumentus sagādā pagasta valde. Divdesmitajos gados iedibinātās darba tradīcijas saglabājas, turpinās un attīstās arī
trīsdesmitajos gados. Skrīveru sešklasīgajā pamatskolā strādā stabils kolektīvs. Pēc skolotājas Apīnes stāstītā, talantīgās skolotājas Kalniņas- Vismanes režijā un skolotāja Lubānieša muzikālajā apdarē tika uzvesta Humperdinga opera “Ansītis un Grietiņa”. Skolas pārzinim bija ļoti laba sadarbība ar tā laika Skrīveru pagasta vecāko Liepu. Viņš bija īpaši atsaucīgs skolas saimniecisko jautājumu risināšanā – skolā bija ierīkots ūdensvads ( līdz tam vajadzēja nest ūdeni no avotiņa pie Kraukļakmens, lai uzvārītu tējai), elektrību skolai ievilka jau trīsdesmito gadu sākumā.
Diena skolā sākās ar rīta lūgšanu, kuru vadīja dežūrējošais skolotājs vai pats skolas pārzinis Liepiņš. Pēc rīta lūgšanas skolēni devās uz rīta tējas dzeršanu. Pusdienas gatavoja skolas saimniece no vecāku atvestajiem produktiem. Par Skrīveru 6-klasīgo pamatskolu savās atmiņās raksta Austrālijā dzīvojošais Valdemārs Mežaks grāmatā “Liesie gadi” (South Australia, 1996, 295 lpp.)

Valdemārs Mežaks dzimis 1926.gada 11.decembrī Madonas apriņķī Vestienas pagasta Vesetas dzirnavās. Skolas gaitas sācis Skrīveru sešklasīgajā pamatskolā, kuru beidza 1939.gadā. Vēlāk mācījās Rīgas pilsētas vakara tehnikumā. 1944.gadā iesaukts Latviešu leģionā un iedalīts 15. divīzijas kājnieku pulkā. Kara noslēgumu piedzīvojis Čehoslovākijā. Uz Austrāliju izceļojis 1947.gada beigās, visu laiku strādājis un dzīvojis Adelaidē. Austrālijā beidzis Pasta institūtu un Dienvidaustrālijas Tehnoloģisko institūtu. Ir Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas dibinātājs un biedrs.

“Skolu varēja redzēt ceļa līkumā, Daugavas krastā, vēl pirms Aizkraukles baznīcas. Liela, gaiši dzeltena divstāvu ēka, kuras logos bieži blāzmoja vakara saule. Skolas priekšā skraidīja un skaļi sasaucās daudz skolnieku. Māte veda mani pa trepēm uz otro stāvu, kur sameklēja kādu telpu ar uzrakstu uz durvīm. Es burtoju: kanceleja.Es esmu skolas priekšnieks Liepiņš,- māti uzrunāja nopietna un cienīga izskata kungs, -jūs atvedāt savu dēlu piereģistrēt skolā, vai ne?
Sajutu bailes, viņš man izlikās bargs. Ievēroju viņa rūpīgi sasukātos matus un ūsas, galos sagrieztas uz augšu.
Pēc pāris nedēļām saņēmu dažas grāmatas, pirmās manā mūžā, un tās man patika. Citas noliku pie malas, bet manu interesi visvairāk saistīja “Tēvu valodas lasāmā grāmata” ar daudziem krāsainiem zīmējumiem. -Ja, ja, izskrējis grāmatai kā vilks caur Rīgu. Labāk sāc visu pamatīgi ar pirmajām lappusēm, kā tev to mācīja Pilsētnieces jaunkundze!-Klasē ienāca skolotājs Lubānietis, ieraudzījis mani sakņupušu solā ar saraudātām acīm, bargi noprasīja-
-Kas tev lēcies? Laikam sakāvies?-Es izstāstīju gadījumu.
-Tu tagad pastāvi kaktā vienu stundu!-
Pēc Pilsētnieces aiziešanas uz Skrīveru pamatskolu kā pagaidskolotāja atnāca Grantiņa. Viņa bija jauka sieviete, bet, kamēr iepazinās ar skolēniem, pienāca šķiršanās. Atnāca jauns skolotājs ar mazliet neparastu uzvārdu Mazulis. Viņš tikko bija beidzis skolotāju institūtu un mūsu skola bija viņa pirmā darba vieta. Jūlijs Mazulis bija spējīgs, jauns cilvēks, kurš savam darbam nodevās ar lielu enerģiju un entuziasmu. Viņš labi spēlēja klavieres, vadīja skolas kori un mācīja angļu valodu. Mazulis spēja saskatīt apdāvinātākos skolniekus un visādos veidos mēģināja vēl augstāk pacelt viņu zināšanas, iesakot lasīt vērtīgas grāmatas un cītīgi mācīties angļu valodu, kura bija vienīgā svešvaloda mūsu skolā.
Orķestri vadīja skolotājs Lubānietis. Viņa trīs meitas spēlēja vijoli, flautu un čellu. Kad es (V.M.) gāju piektajā klasē, tad orķestri vadīja skolotājs Fricis Cers.
Mēs, kas augām brīvās Latvijas laikā un nobeidzām pamatskolu, bijām ļoti nacionāli noskaņoti un audzināti paklausībā, disciplīnā ar lielu pienākuma apziņu.”
1933.gadā skolai piešķir Jorģa Zemitāna vārdu.

Jorģis Zemitāns dzimis 1873.gada 23.februārī Skrīveru pagastā “Līčos”.Mācījies Skrīveru pagastskolā pie skolotāja J.Purapuķes, vēlāk Viļņas kara skolā, kuru beidza 1897. gadā. Bija virsnieks krievu kājnieku pulkā Rīgā. 1.pasaules kara laikā rotas komandieris, 1915.gadā krita vācu gūstā Austrumprūsijā. Atgriezies Rīgā, 1918. gada 7. decembrī iestājās nacionālajā armijā un piedalījās tās formēšanā. 1919. gada 10. janvārī Liepājā iecelts par Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā, bet jau 2. februārī kļūst par formējamās Ziemeļvidzemes armijas komandieri. Pēc Cēsu kaujām Rīgas frontes
pavēlnieks. Bermonta uzbrukuma laikā atcelts no komandiera amata un 12. decembrī 1919. gadā ieskaitīts inspekcijas daļā pie armijas virspavēlnieka štāba. Vēlāk darbojas kara reglamentu komisijās un kara tiesā. 1922. gada 1. aprīlī atvaļināts no armijas. Miris 1928. gada 16. janvārī. Apglabāts Rīgā Brāļu kapos.

Skolēni aktīvi darbojās 175. Mazpulku vienībā, kuru vadīja Lauksaimniecības skolas agronoms Vilks un Trumekalna jaunkundze, bet agronoms Uiska no Ērgļiem tam visam bija pārraugs.
J.Zemitāna Skrīveru 6-klasīgajā pamatskolā mācīja reliģiju - ētiku, latviešu valodu, vācu valodu, ģeogrāfiju, rēķināšanu, rokdarbus, dabas mācību, zīmēšanu, dziedāšanu, vingrošanu un glītrakstīšanu. Tika novērtēta katra skolēna uzvedība, uzmanība, uzcītība un kārtība. 1938. gadā Mežu un dārzu dienās skolēni iestāda liepiņas Krusta ceļā Jaunajos kapos un ari tais vietās Skrīveros, kur tiek iezīmēta jaunā vieta jaunajai skolai (iecere palika nerealizēta, liepu stādījumi vēl fragmentāri saglabājušies Dzelzceļnieku un Sporta ielās).
1939. gadā skolas pārzinim Pēterim Liepiņām piešķir Triju Zvaigžņu ordeņi. Tas notiek izlaiduma dienā, kad izlaiduma klasi audzināja skolotāja Kalniņa. Svinības notiek pie kultūras biedrības nama uz estrādes.

1940. gada maijā skolai Karoga svētki. Karoga vienā pusē uz austošas saules fona ir atvērta grāmata, zem tās zaļojošas ozollapu vijas, augšējā labajā stūri -Latvijas Valsts karogs, bet karoga apakšējā malā - devīze - "DARBAM MĪLESTĪBUNĀKOTNEI TICĪBU!" Karoga otrajā pusē-milzīgs ozols Daugavas krastā, kreisajā augšējā stūrī- Latvijas Valsts karogs, bet karoga centrā
nosaukums -SKRĪVERU PULKVEŽA JORĢA ZEMITĀNA PAMATSKOLA.
Skrīverieša Jāņa Bundzinieka (Skrīveru 6-klasīgajā pamatskolā sāka mācīties 1938. gadā) stāstītajā par Skrīveru skolu ir daudz spilgtu atmiņu: "Skolā sāku iet 1938.gadā. Pirmajā klasē uzņēma, pārbaudot lasīšanu un rēķināšanu. To veica skolotāja Kalniņa un Veistere. Pirmā lasāmā grāmata "Tēvu valoda". Latvijas skolās mācīja no dažādām grāmatām, un tikai no 1938. gada skolās mācīja no vienādām mācību grāmatām.
Pirmā klase 1938. gadā bija paliela - 26 skolēni. Skolā bija vairāki sodi - mutisks aizrādījums, ielikšana kaktā, bet visbargākais bija izdzīšana no klases, pie tam garajos starpbrīžos sodītajam bija jāstāv gaitenī pretī skolotāju istabai.
1939. gadā skolas pārzinis Liepiņš garajos starpbrīžos ieslēdza tā laika lielāko retumu - radio - un to klausījās ne tikai skolotāji, bet ari skolēni. Vingrošana siltā laikā notika ārā, gan soļošana, gan skrējieni līdz Meteņu kalnam bija ierasta lieta.
Skolā pulciņi nepastāvēja, bet visu darīja un visur piedalījās visas klases un skolotāji. Vēstures stundas bieži notika "dzīvajā"- ejot pārgājienos uz Aizkraukles pilsdrupām vai Augstajiem kalniem uzreiz pēc arheoloģiskajiem izrakumiem (arheologi šajā apvidū strādāja diezgan daudz 30.-to gadu beigās) un tur skolotāji stāstīja vēsturi. Tas pats notika kapu talkās- uzkopjot kapus, tika stāstīts par kapos apglabātajiem. Mežu dienās skolēni stadija liepas Skrīveru ielu malās.
1942. gada Ziemassvētku eglītē skolēni iestudēja Raiņa lugu "Zelta zirgs",un es (Jānis Bundzinieks) arī spēlēju šajā uzvedumā. Skolā deva siltās pusdienas. Zvanīja uz un no stundām dežurants vai apkopēja. Skolā skolēniem noteiktas formas nebija, bet ieteikts bija zēniem nēsāt tumšas krāsas bikses, svārkus un cepurītes, meitenēm- tumšas krāsa kleitiņas, ikdienā - tumši priekšautiņi, beretes.
Skolā aktīvi darbojās pūtēju orķestris skolotāja Cera vadībā, beidza pastāvēt 1943. gadā.
Aktīva bija 175. Mazpulku darbība agronoma Vilka vadībā, no dalībniekiem aktīvākie bija Lukstiņa (Bondare) Aina, Lukstiņš Jānis, Krūmiņa (Narbute) Velta, kura vēlāk kļuva par lielisku bioloģijas skolotāju gan Jaunjelgavas, gan Skrīveru vidusskolās.
Pirmais mācību gads - pirmā klase pagāja,mācoties Skrīveru centrā, Kultūras biedrības namā, kur skolotājai Veisterei bija dzīvoklis, jo ar 1938. gadu J.Zemitāna pamatskolas telpas sāka apdzīvot Lauksaimniecības skola.
30. un 40. gadu skolotāji Skrīveru skolā bija īsti audzinātāji un skolotāji, kuri savu mūžu veltīja darbam- skolēniem un skolai."
1940./41.mg. radikāli bija jāpārkārto izglītības sistēma. Izglītības tautas komisariāts noteica, ka 1. klasē uzņemami visi bērni, kuri līdz nākamā gada 1.janvārim sasniegs 8 gadu vecumu.

Skrīveru septiņgadīgā pamatskola

Četrdesmitajos gados tika pildīts lēmums – sešklasīgajās pamatskolās jāatver septītās klases, izveidojot šīs mācību iestādes par nepilnajām vidusskolām. Sekoja izmaiņas stundu plānos: tika izsvītrotas ticības mācības stundas, bet stundu skaits palielināts latviešu valodā un matemātikā, kā arī vēsturē un vingrošanā.
1940.gada rudenī uz Skrīveru skolu par pionieru vadītāju tiek atsūtīta Aina Elksnīte. Šajā rudenī tiek uzņemti pionieros pirmie skrīverieši. Skola darbu turpina arī Otrā pasaules kara gados, mācību laiks īsāks, stundu garums no
20-30 minūtēm. 1944. gada 15. aprīlī beidzās skola, jo tās telpās ierīkoja hospitāli, tāds bija arī kultūras biedrības namā. Skolas pārzinim, Trīszvaigžņu ordeņa kavalierim Pēterim Liepiņam no darba skolas vadībā jāaiziet, viņa vietā stājas Fricis Cers, vēlāk- Kārlis Ošiņš.
1944./45.m.g. decembrī Skrīveru nepilnā vidusskola atsāk darbu vecajā skolas ēkā Rīgas – Daugavpils ceļa malā. Sagānītajā ēkā viss izpostīts, inventārs izvazāts; skolotāju mācību līdzekļi – tāfele un krīts.
1945.gadā skola tiek pārcelta uz Kultūras biedrības namu, kur mita Lauksaimniecības skolas audzēkņi. Skolas vadību uzņemas Nikolajs Kazeks.

UZZIŅAI

Nikolajs Kazeks dzimis 1911. gada 26.janvārī Cēsu rajona Kosas pagastā. Jau no bērnības viņš ir visa skaistā un daiļā mīlētājs. N. Kazeks dzīvo saskaņā ar dabu, savā mūžā ir iestādījis simtiem koku. Rocība Kazeku ģimenei nav liela, jo ir rentnieki Aizkraukles pagasta Lejasžagaru mājās, taču vecāki nolemj, ka dēls Nikolajs studēs.
Nikolajs mācās Rīgas 1.ģimnāzijā, tad Latvijas universitātes baltu filoloģijas fakultātē, pēc tās beigšanas N. Kazeks strādā Rīgas 1.ģimnāzijā un Pļaviņu ģimnāzijā, bet 1944. gadā viņš sāk strādāt Skrīveru septiņgadīgajā skolā par latviešu valodas skolotāju, bet no 1946.gada ir skolas direktors. Visu mūžu, būdams profesora Jāņa Endzelīna audzēknis, N.Kazeks velta pareizas latviešu valodas mācīšanai. Kā direktors un skolotājs Nikolajs Kazeks vienmēr ir bijis korekts, ar lielu pietāti pret likumu. Viņa ģimenē uzauga trīs bērni – Mārtiņš, Dzintars un meita Māra (vēstures skolotāja Māra
Burka). Bagāts bija šī dižā cilvēka mūžs, arī tā garīgais saturs, jo viņa dzīves mērķis – izglītot tautu. Viņa skolēni arvien par savu latviešu valodas skolotāju saka: ”Labs skolotājs, no kura varēja daudz mācīties!”
1947. gada 15.oktobra pedagoģiskās padomes sēdē Nikolajs Kazeks sacīja: ”Cilvēks veidojas darbā, un skolā bērns attīstās kā garīgi, tā fiziski, un skolotāja uzdevums ir attīstīt bērnu spējas un domāšanu. Vingrinājumi attīsta domāšanu, skolotājam jāraugās ne tik vien uz skolēna ārējo stāju un disciplīnu, bet jāizkopj arī skolēna garīgā seja. Lai attīstītu skolēna domāšanu, ieaudzinātu viņos pašsavaldīšanos, korektību un nosvērtību, skolēnu audzināšanā jālieto pareizi paņēmieni. Gramatika mācāma kā teksta iztirzājuma neatņemama daļa. Nav iespējams iepazīties ar formu, kamēr nav skaidrs saturs.”
Aizsaules takās Nikolajs Kazeks aizgāja 2000.gada 19.oktobrī, apglabāts Skrīveru vecajos kapos.

1945./46.m.g. Skrīveru 7-gadīgajā pamatskolā aizsākas mācību plānu un programmu pārkārtošana, lielāku vērību veltot humanitāro un dabas zinātņu mācīšanai. Ātri jauno programmu prasībām sāk strādāt bioloģijas skolotāja, iekārtojot naturālistu lauciņu un iestādot ābeļdārzu, kā arī uzceļot skolas dārzā siltumnīcu.
Sarežģīto mācību darbu vada izcila skolotāja un matemātiķe Marija Liniņa. Latviešu valodu māca Elza Cīrule, kura turpina Skrīveru skolu tradīciju – iesaistīt bērnus teātra spēlēšanā.

Elza Cīrule dzimusi 1902.gada 14.aprīlī. Skrīveros sāk strādāt no 1946.gada. Viņa vada latviešu valodas un literatūras stundas, organizē dramatisko pulciņu. Elza Cīrule vienmēr ir bijusi labestīga, zinoša un prasīga skolotāja. Skrīverieši – aktieri skolotājas režijā iestudējuši daudzas lugas –“Runga iz maisa”, “Maija un Paija“,”Blusa”, “Pūt, vējiņi” u.c. Plašākais uzvedums, kurā tika iesaistīts vai pussimts audzēkņu, bija uzvedums “Meteņi”. Pēc profesijas Elza Cīrule bija skolotāja, bet pēc aicinājuma – māksliniece. savā mūžā uzrakstījusi vairākus interesantus darbus – autobiogrāfisko tēlojumu “Lauku režisore”, atmiņu krājumu “Nerimtīgais Jānis Greste”, pētījumu “Lielvārdes teātra vēsture”.
Elza Cīrule savā darbīgajā mūžā iestudējusi gan Skrīveros, gan Sunākstē un Asītē, gan Viesītē , Saukā un Lielvārdē ap simtu iestudējumu un nodarbinājusi ap tūkstoti pašdarbnieku.
Elza Cīrule mūžībā aizgāja 1982.gada 15.maijā, apglabāta Skrīveru kapos.

Vēsturi, vingrošanu un dejošanas stundas vada talantīgā un skolēnu iemīļotā skolotāja Laimdota Šulte. Ģeogrāfiju māca Elma Jansone, kura prata aizraut skolēnus gan ar stāstījumu, gan ar izdales materiāliem. Fiziku un praktisko darbu nodarbības vadīja skolotājs Artūrs Švābe, kurš radināja skolēnus kārtīgi strādāt un saņemt tikai pelnītas atzīmes. Jaunākajās klasēs ar milzīgu atdevi strādāja Lilija Ozoliņa, kuras audzēkņi vēl arvien ir ar skaistākajiem rokrakstiem.

1945./46.m.g. Skrīveru 7-gadīgajā pamatskolā bija sekojošas klases- 1.a, 1.b, 2., 3.a,
3.b, 4., 5., 7. klase.
Daži audzēkņi bija spiesti pavasarī skolu beigt ātrāk, jo bija jāiet strādāt, bija jāiet ganos. Šajā mācību gadā Skrīveru 7-gadīgo pamatskolu beidza:

• Jēkabsons Jānis
• Krūmiņš Jānis
• Liepiņš Laimonis
• Marga Jānis
• Porietis Ādolfs
• Račiņš Gunārs
• Rubenis Biruta
• Sniedze Jānis
• Upmale Aina
• Vasks Jānis
• Goba Rasma.

1946./47. m.g. Skrīveru 7 - gadīgajā pamatskolā direktora N.Kazeka vadībā strādā skolotāji P.Pelčers, V.Martinsone, A.Vanaga, F.Cers, E.Jansone, L.Ozoliņa, V.Sleņģe, E.Cīrule, V.Dzimtā, A.Soboļevs, L.Šulte, J.Ķelle, mācību pārzine M.Liniņa.
Par skolas darbvedi strādāja Milda Mauliņa. Skolā mācījās 317 skolēnu.
Skolas direktoram kopā ar pedagogu kolektīvu jārisina saimnieciskie jautājumi – tiek pieprasīti skolas palīgsaimniecības vajadzībām 5 ha zemes, kā arī nolemj kopgalda vajadzībām iegādāties sivēnu. Šajā mācību gadā aktīvi darbojas pulciņi- dramatiskais pulciņš E.Cīrules vadībā iestudēja R.Blaumaņa lugu “Pamāte”, A.Brigaderes “Talku”, kā arī vairākas dzejas kompozīcijas: skolotājas E.Jansones vadītais Sarkanā Krusta pulciņš, kurā darbojās 58 biedri, veica teorētiskās un praktiskās nodarbības, tāpat kupls bija fizkultūriešu kolektīvs , kurā darbojās 72 biedri un skolotājas Šultes vadībā
darbojās īpaši aktīvi - regulāri organizēja krosus - pārgājienus, slēpošanas sacensības, tautisko deju sekcijas dalībnieki regulāri sagatavoja priekšnesumus. Ļoti interesants bija mūzikas pulciņš, kuru vadīja skolotājs Pelčers - tur klavieru apguves grupā vien mācījās 12 skolēnu, bet koristi sniedza regulārus koncertus. Jaunie naturālisti šo mācību gadu veltīja divām tēmām - “Putni” un “Dīgtspēja”. Arvien aktīvāk strādāja pionieri, kurus vadīja pionieru vadītāja B.Ancēna. Pionieru organizācijā bija 74 pionieri. Viņu šā gada akcija – vākt pelnus. Kā obligāta prasība skolotājiem bija uzskaitīt 6-7 gadus vecos bērnus, bet pavasarī piedalīties skolēnu mākslinieciskās pašdarbības olimpiādē Kokneses- Krievkalna pamatskolā.
1946./47.m.g. Skrīveru 7-gadīgo pamatskolu pabeidza:

• Ābrams Gunārs
• Cīrule Zenta
• Gaspersone Zenta
• Lamze Velta
• Lūks Valdis
• Martinsons Juris
• Ozola Velta
• Prušaks Ojārs
• Pelčers Valdis
• Šmite Benita
• Taukulis Harijs
• Vasks Jānis
• Zarums Osvalds

1947./48. mg. Skrīveru 7-gadīgās pamatskolas direktors N. Kazeks, mācību daļas vadītāja M.Liniņa, skolotāji V.Martinsone, A.Vanaga, F.Cers, E.Jansone, E.Cīrule, V.Sleņģe, P.Pelčers, L.Šulte, A.Soboļevs, V.Dzimtā, J.Ķellis, L.Ozoliņa, R.Spārniņa, I.Rozīte, Ē.Šics un pionieru vadītāja B.Ancena.
Skolotāju slodzes lielas - mācību pārzinei M.Liniņai nedēļā 20 stundas, F.Ceram-26, P.Pelčeram – 30, Sleņģei – 27 stundas.
Skolas galvenie uzdevumi - panākt 100% bērnu iesaistīšanu skolā, līdz ar to pagasts sadalīts pa rajoniem, katram skolotājam iedalīts viens rajons, kurā apzina visus skolas vecuma bērnus.
Ar šo mācību gadu pievērš lielāku uzmanību skolēnu kavējumiem, prasot rakstiskus paskaidrojumus par kavējumiem. Turpinās darbs ar pionieriem, un ir iecere dibināt skolā komjaunatnes organizāciju.
Arī šajā mācību gadā direktoram lielas rūpes sagādā saimnieciskie jautājumi, it sevišķi malkas sagāde.
Skolotājiem toties jāizspriež, kuriem bērniem piešķirt 12 pārus apavu, kas iedalīti skolai. Priekšroka dota sarkanarmiešu ģimenēm un tiem trūcīgajiem bērniem, kuri apavu trūkuma dēļ neapmeklē skolu.
1947./48. mg. dramatiskajā pulciņā bērni iestudē A.Brigaderes lugu “Sprīdītis”.
Mūzikas pulciņa dalībnieki skolotāja Pelčera vadībā darbojas 3 virzienos - solo dziedāšanā, klavieru spēlē un instrumentālajā mūzikā.
1947. gada 10. decembrī notiek skolas pedagoģiskās padomes sēde, kurā direktors nolasa LPRS Ministru Padomes rīkojumu, ka sakarā ar rakstnieka A.Upīša 70. dzimšanas dienu Skrīveru 7-klasīgā pamatskola turpmāk sauksies Latvijas PSR Tautas rakstnieka Andreja Upīša skola.
Ļoti apzinīgu un čaklu skolēnu tolaik bija daudz, laikam sabiedrība un laiks vadīja apgūt zināšanas pēc iespējas vairāk un labāk. Jau tolaik skolā bija teicamnieki Gunārs Spēlmanis, Olita Lūka, Gunārs Ābrams, Ojārs Pruška, Valdis Pelčers, Juris Martinsons, Osvalds Zarums, Daina Zaruma, Ruta Spēlmane, Māra Zariņa, Vaira Graudiņa. Divi skolēni - Gunārs Krollis un Egons Kokainis - tika apbalvoti par īpašiem panākumiem zīmēšanā un rasēšanā.
Aktīvākais pulciņš skolā ir dramatiskais, ko vada skolotāja Lilija Ozoliņa. Aktīvākie aktieri - Juris Martinsons, Gunārs Krollis, Ausma Ozola u.c., kuri iestudē A. Brigaderes lugu ”Talka”.
1947./48.m.g. Latvijas PSR Tautas rakstnieka Andreja Upīša skolu beidza:

• Arcihovičs Jānis
• Bunde Gunārs
• Cīrule Mirdza
• Deksne Lilija
• Kokainis Egons
• Krollis Gunārs
• Libeks Juris
• Lumbergs Juris
• Lūka Olita
• Mellis Elmārs
• Ozoliņš Gunārs
• Pļaviņa Ruta
• Spēlmanis Gunars
• Spriņģis Eduards
• Veisberga Ausma

Arvien skolēnu kavējumu galvenais iemesls - rudens un pavasara darbi un apģērba trūkums. Interesanti, ka jau 1947./48. mg. skolotāji cīnījās ar tādām ikdienas lietām kā puišu garie mati vai meiteņu brīvi palaistie garie mati, kuri obligāti jāsapin, kā arī skolēnu nākšanu uz skolu bez gredzeniem pirkstos.
Laikraksts “Skolotāju Avīze” nr.7 1948. gada 11. februārī publicē rakstu “Vairāk vērības skolotāju janvāra apspriedes lēmumiem”, kurā atspoguļo reida materiālus Tautas rakstnieka Andreja Upīša skolā: ”..līkloču gaiteņi, šauras kāpnes, caurstaigājamas klases, izkārtotas trijos stāvos, vairākas klašu telpas pārāk šauras, patumšas, dažās betona klons. Profesionālās izglītības ziņā skolotāji labi sagatavoti: trijiem augstākā izglītība, 2 beiguši skolotāju institūtu, 6 - speciālos skolotāju kursus. Visiem minētajiem ir ilggadīga darba prakse. Tikai trīs skolotāji ar 1-2 gadu praksi un bez pedagoģiskās izglītības. Bet šie un vēl citi trīs mācās mūsu augstskolu neklātienes nodaļās. Teicami tas, ka Skrīveru skolēni brīvi un nepiespiesti, dresūras nenomākti. Labs sākums apzinīgas disciplīnas audzināšanai.”
1948./49.m.g. Andreja Upīša skolā direktors un skolotāji tie paši, kas iepriekšējos gados. Darbvede Elvīra Rozentāle. Skolā latviešu plūsmā mācās 296 skolēni, bet krievu plūsmā 68 skolēni.
Skolas pionieru vienībai piešķīra Oļega Koševoja vārdu. 1948. gada 21. oktobrī skolotājai Laimdotai Šultei ar Izglītības ministrijas pavēli ir piešķirta krūšu nozīme “Teicamnieks izglītības darbā”.
Vienā no pirmajām pedagoģiskās padomes sēdēm skolas direktors ziņoja, ka no skolas zemes ievākti:

•   10 vezumi siena,
•   140 kg mistra
•   192 kg kartupeļu,
•   220 kg kāļu,
•   16 kg burkānu,
•   700 kg cukurbiešu,
•   110 kg sarkano biešu,
•   7 kg zirņu,
•   2 kg pupiņu,
•   400 gb. gurķu.

No govs, kura pieder skolas saimniecībai, katru dienu izslauc 15 litrus piena.

Šajā mācību gadā bez mācību darba skolēni ir aktīvi dalībnieki pulciņos. Skolā darbojas fizkultūriešu, Sarkanā Krusta, DOSARM un DOSFLOT, kā arī jauno naturālistu pulciņš, kura dalībnieki iekārtoja dzīvās dabas stūrīti ar akvāriju, trusi un ievainotu kovārni, kā arī devās mācību ekskursijās uz Lauksaimniecības skolu pētīt mašīnas un koku skolu. Dramatiskais pulciņš iestudēja Raiņa lugas “Uguns un nakts” pēdējā cēliena fragmentus.
1949.gada 29.maijā skolā viesojas Andrejs Upīts un skolas bibliotēkai uzdāvināja 30 grāmatu.
1948./49.m.g. klases audzinātāja Ēvalda Šica vadībā LPRS Tautas rakstnieka Andreja Upīša skolu pabeidza:

• Āboliņa Aina
• Ansone Gaisma
• Baumane Lilija
• Bērziņa Inta
• Brence Lilija
• Graudiņa Vaira
• Grunska Ilga
• Leimanis Ojārs
• Leitis Ziedonis
• Lesničenoka Genovefa
• Ozoliņš Gunārs
• Pļaviņa Maija
• Porietis Jānis
• Spēlmane Ruta
• Stabiņš Jānis
• Zariņa Ilze
• Zariņa Māra
• Zaruma Daina
• Zavicka Zelma
• Škarsts Rudolfs
• Želnova Katrīna

1949./50. mg. skola turpina darbu direktora Nikolaja Kazeka vadībā. Klasēs skolēnu skaits paliels – 1.a- 37, 1.b- 35, 2.a- 34, 2.b- 30, 3.a- 32, 3.b- 31, 4.- 41, 5.a- 25, 5.b- 29, 6.- 24, 7.- 24 skolēni. Ļoti aktīvi darbojās naturālistu pulciņš, kura dalībnieki jau rudenī izmēģinājumu lauciņā iestāda zemenes, ierīko lecektis. Pulciņā norit praktiskie darbi – dalībnieki gatavo konservus un svaigus salātus.
Fizkultūras kolektīvs rīkoja sporta nedēļu, kuras ietvaros spēlēja volejbolu, šahu, dambreti, arī slēpoja. Ziemā skolēni kopā ar skolotājiem komjauniešiem ierīkoja slidotavu.
1949. gada 27. novembrī skolotāji piedalījās Mežu talkās.
Skolotāju sabiedriskais darbs saistījās ne tikai ar darbu skolā, bet arī ar darbu vietējos kolhozos – tajos skolotāji noorganizēja korus, vadīja dramatiskos pulciņus, dejas, palīdzēja izdot sienas avīzes, organizēt svētku svinības.
Šajā mācību gadā skolēni iestudē vairākas leļļu teātra izrādes ar pašgatavotām lellēm. Aktīvākie leļļu vadītāji bija A. Grunska, Z. Odiņa, S. Dreika un J. Bajārietis.
Jauninājums - lai būtu labāka kārtība, tika nolemts, ka skolotājs, kurš klasē vada pēdējo stundu, organizē skolēnu nostāšanos pa divi un aizvadīšanu līdz garderobēm.
Uzvedību skolēniem samazināja par kaušanos, zādzībām, sabiedriskā īpašuma bojāšanu un nekārtīgu uzvedību stundās.
7.klases audzinātāja bija E. Jansone, un skolu beidza viņas audzēkņi:

• Brokovskis Jānis,
• Cīrule Ruta,
• Graudiņa Velta,
• Grospiņa Ruta,
• Kundziņš Andrejs,
• Lapsa Ērika,
• Lapsa Zigrīda,
• Lojāns Jānis,
• Melbārdis Elmārs,
• Ozoliņa Inta,
• Rogule Aija,
• Sapietis Ēriks,
• Staltmanis Oskars,
• Strautnieks Pēteris,
• Veisberga Maija,
• Zaremba Anastasija,
• Zelčāns Miervaldis,
• Kleina Inta,
• Noruševics Aleksandrs,
• Pētersone Ilga,
• Lūka Velta.

1950./51. mg. ir kārtējais jauninājumu laiks, sāk darboties mācību priekšmetu metodiskās apvienības.

Klašu audzinātāji ieviesa klašu audzinātāju dienasgrāmatas.

Skolotāju diena notika 15. oktobrī.
Skolā kopā mācījās 399 skolēni. O. Koševoja pionieru organizācijā darbojās 113 pionieru.
Skolā izveidoja skolēnu komjaunatnes pirmorganizāciju.
Skolā sāk iekārtot fizikas kabinetu.
Skolēni gatavo rotaļlietas kolhoza “Zaļā zeme” bērnudārzam

1951./52.m.g. skolotāju kolektīvs direktora N. Kazeka vadībā turpina uzlabot skolas
darbu. Tiek izstrādāti skolas iekšējās kārtības noteikumi:

• 1.visi gaitnieki ierodas skolā plkst. 9.30,
• 2.rīta rosme plkst.9.50,
• 3.politinformācija 9.40,
• 4.skolēni līdz klašu atslēgšanai uzturas zālē,
• 5.pēc zvana skolēni nekavējoties bez steigas dodas klasēs, nācēji no āra pie durvīmnoslauka kājas,
• 6.neskriet pa kāpnēm, satiekot skolotāju vai pieaugušu cilvēku kāpnēs, skolēnamjāapstājas, palaižot to garām,
• 7.starpbrīžos skolēni drīkst uzturēties tikai skolas teritorijā un bez atļaujasmācību laikā nedrīkst to atstāt,
• 8.skolēni ēd tikai skolas ēdamtelpā,
• 9.sporta laukumā nebojāt sporta ierīces.

Skolēnu skaits pa klasēm – 1.a-27, 1.b- 24, 2.a –40, 2.b- 36, 3.a- 35, 3.b-35, 4.a –29,
4.b- 30, 5.a-35, 5.b-30, 6.a-20, 6.b-26, 7.a-21, 7.b-21.
Ziemas brīvdienas skolēniem un skolotājiem noslogotas - kino izrādes, šaha – dambretes sacīkstes, leļļu teātris, Pionieru pils eglīte, kamaniņu sports, slidošanas sacensības, slēpošanas treniņi.
Šajā mācību gadā skolēni aktīvi iesaistījās metāllūžņu vākšanā.

1952./53.mg. skolā mācās 420 skolēnu.
Tiek organizētas mācību priekšmetu sekcijas – 1.-4.klašu sekciju vadīja A.Rozītis, matemātikas– V.Martinsone, krievu valodas– Z.Preile un latviešu valodas – skolotāja Ludborža. Septīto klasi beidza:

• Artihoviča Irena,
• Ārītis Jānis,
• Baikovs Jānis,
• Bērziņš Kārlis,
• Bikuliča Lilija,
• Briļuns Pēteris,
• Čakše Valentīna,
• Čate Zeltīte,
• Kalniņa Ausma,
• Kalniņa Zigrīda,
• Kalniņš Jānis,
• Krēsliņa Vija,
• Krūmiņa Zenta,
• Krūmiņa Zenta,
• Krūmiņš Jānis,
• Latkovska Anna,
• Lesničenoka Zinaīda,
• Lūka Ārija,
• Nitiša Lilita,
• Pietriks Leons,
• Pudriķis Mārtiņš,
• Pukse Anita,
• Pūce Velta,
• Pūle Ivars,
• Rudzītis Kārlis,
• Rusiņš Konrāds,
• Šica Dagnija,
• Šņoriņa Aina,
• Tambergs Jānis,
• Zirne Skaidrīte,
• Zommere Inta.

1953./54.m.g. atnāk ar mazām izmaiņām skolotāju sastāvā, direktors ir Nikolajs Kazeks, bet ar 1953.gada 9.decembri par mācību pārzini sāk strādāt V. Blankenburga.
Šajā mācību gadā skolas 7.klasi beidza:

• Ārītis Dainis,
• Bikuliča Janina,
• Daugaviete Ārija,
• Gailīte Ināra,
• Glāznieks Andrejs,
• Gributs Gunars,
• Iļjina Lūcija,
• Kokins Viktors,
• Krēsliņš Alberts,
• Lapiņa Elza,
• Lapiņš Juris,
• Lavrinoviča Ļena,
• Leitis Uldis,
• Ludborža Irēna,
• Melle Jānis,
• Ozoliņa Elita,
• Ozoliņš Raimonds,
• Salna Miervaldis,
• Sapiete Aina,
• Rusiņa Tekla,
• Tatarčuks Ēriks,
• Viterungs Aleksandrs,
• Valdmanis Kārlis,
• Bērziņa Mirdza,
• Blumbergs Imants,
• Dišlere Aina,
• Gailīte Lilija,
• Gailišs Staņislavs,
• Griķe Lilita,
• Jēkabsone Aija,
• Kļava Maija,
• Kodoliņa Laimdota,
• Krēsliņa Ilona,
• Lojāne Sarmīte,
• Lumbergs Visvaldis,
• Lūse Aija,
• Matisons Juris,
• Mežiņa Velta,
• Rozmane Aina,
• Staltmane Ilga,
• Strazdiņa Vineta,
• Ščerbinskis Valdemārs,
• Šics Evalds,
• Taukule Ruta,
• Zalāne Rita,
• Zirnītis Guntis.

Andreja Upīša vidusskola

1954./55. mg. darbu sāk kā Andreja Upīša vidusskola.
Skolas direktors – Gunārs Jansons.
Skolā mācās 430 skolēnu.
Jaunā direktora vadībā jaungada eglītē skolas teicamniekus un aktīvākos sabiedriskā darba veicējus apbalvo ar dažādu biedrību, organizāciju un kolhozu sarūpētajām dāvanām- grāmatām. Viņu vidū no

• 9.a – Kalniņu, Jostiņu, Vilkasti, Reinsoni,
• 9.b- Bikuliču,
• 8.b - Staltmani, Dišleri, Ludboržu,
• 7.a – Nemmiku,
• 7.b – Mārsonu, Lideri, Bišofu, Pučku, Strēli,
• 6.a – Kalniņu, Ķenci, Krūmiņu, Majoru,
• 6.b – Vuguli, Puķīti, Kazeku, Ezeriņu,
• 5.a – Auziņu, Eglīti,
• 5.b – Staņislavsku, Zībārtu,
• 4.a – Apalīti, Uzulnieci, Ušpeli, Viblo,
• 4.b- Ārīti, Priedi, Rubini,
• 3.a – Zvirbuli, Breikšu, Rusiņu, Nitišu,
• 3.b – Kauķi, Gailīti, Sproģi, Eiduku,
• 2.a – Liepiņu, Majori, Taukuli, Kasali, Kruskopu, Kazeku, Tatarčuku, Vālodzi,
• 1.- Tombergu, Auziņu, Vanagu, Gailīti, Austriņu, Ārīti.

Andreja Upīša vidusskolas 7.klases beidza:

• Antons Aldis,
• Garda Ivars,
• Glāznieks Jānis,
• Igals Juris,
• Jakubovs Jānis,
• Ķirse Laura,
• Lediņa Benita,
• Muižnieks Jānis,
• Nemmika Lilija,
• Ormane Velta,
• Ozols Imants,
• Ozola Skaidrīte,
• Valaine Anna,
• Vējiņš Jānis,
• Vējiņa Daina,
• Zadzeiko Paulīne,
• Babrane Arta,
• Bišofa Vija,
• Blusiņa Lidija,
• Breikša Dzidra,
• Dambergs Valdemārs,
• Galvāns Jānis,
• Gailīte Marija,
• Hamriha Aija,
• Iļjina Anna,
• Liepa Biruta,
• Lidere Rasma,
• Mārsons Kārlis,
• Ozoliņš Jānis,
• Pučka Laimonis,
• Strēlis Egils,
• Zarembo Jānis,
• Zaremba Jaņina,
• Zilgalvis Jānis.

1955./56. mg. skolas direktors G.Jansons, mācību daļas vadītāja L.Sarkanbārde.
Andreja Upīša vidusskolā mācījās 548 skolēni, bija 20 klašu komplekti.
Skolā strādāja 33 skolotāji.
Skolas galvenie uzdevumi:

• 1.    nostiprināt disciplīnu skolā,
• 2.    veikt pasākumus kulturālas valodas lietošanā gan skolā, gan ārpus tās,
• 3.    izvērst tūrisma un novadpētniecības darbu.

Skolā darbojās 12 pulciņi – jauno naturālistu, jauno tehniķu, DOSAAF, Sarkanā krusta, fizkultūras kolektīvs, mūzikas, tēlotājas mākslas, dramatiskais, literārais, deju, krievu valodas un rokdarbu.
Skolas sienas avīzi izdeva skolotāja Mastiņa vadībā vienu reizi desmit dienās.
Šajā mācību gadā vēl aktīvāk strādāja vecāku komiteja, kuru ievēlēja 1955.gada aprīlī, par priekšsēdētāju ievēlēja Strēli, par priekšsēdētāja palīdzi - Alsiņu, par sekretāri Sproģi. No klašu kolektīviem pirmajā vecāku komitejā strādāja Bikuličs, Kasalis, Dreimane, Kauķis, Sproģe, Rudzīte, Zībārte, Akolova, Škarsts, Liepiņa, Majore, Leite, Garda, Šlesere, Gailīte, Pūce, Ezergaile.
Vecāku komiteja rīkoja kopīgas talkas malkas atvešanai skolas vajadzībām, tās sagatavošanu kurināšanai. Ar vecāku komitejas palīdzību sporta nodarbībām iegādājās divus hronometrus. Vecāku komiteja aktīvi piedalījās skolas izlaidumu organizēšanā.

Šajā mācību gadā 7.klasi beidza:

• Avdejevs Otto
• Ārīte Gunta
• Auziņa Skaidrīte
• Bajārietis Dainis
• Celms Jānis
• Cilke Ingrīda
• Daņilova Dace
• Daugule Ilga
• Kalniņa Vera
• Ķence Rūta
• Krūmiņa Mairita
• Krūmiņa Ausma
• Ieleja Biruta
• Jankauska Gita
• Jubule Monika
• Lapiņa Lilita
• Linīte Gunta
• Majors Jānis
• Melnace Mirdza
• Pontaga Monika
• Racins Vitālijs
• Upmalis Roberts
• Vīksne Erna
• Zemnieks Dainis
• Zirnītis Ēriks
• Zommers Arturs
• Breikšs Dainis
• Bondarevska Marija
• Ezeriņš Arnolds
• Kļaviņa Aina
• Ķervane Ilga
• Kokina Antonija
• Leitis Aivars
• Lukševica Skaidrīte
• Marga Zenta
• Mednis Juris
• Ozoliņš Valdis
• Popena Aija
• Puķīte Aija
• Pūce Maija
• Ščerbinskis Ivars
• Tukiša Valija
• Vjaters Imants
• Vugule Irēna
• Zirnītis Dainis
• Zvirbulis Uldis
• Greize Evlatija

Par teicamām sekmēm uzslavas rakstus saņēma Ezeriņš Arnolds, Kalniņa Vera, Majors Jānis, Daņilova Dace.

1956./57.m.g., skolas direktors Gunārs Jansons, mācību daļas vadītāja Laimdota Sarkanbārde.
Skolā mācās 604 skolēni.
Skolā strādā 37 skolotāji.
Gandrīz visas klases mācās pirmajā maiņā, izņemot 2.b un 4.b klases.
8.-11.klašu skolēniem bija obligātie formas tērpi, formas cepures.
1.-7.klašu skolēniem ieteica valkāt formas tērpus.
Skola bija izkārtota 4 ēkās.
Andreja Upīša vidusskolā darbojās mācību priekšmetu komisijas:

• 1.- 4.klašu – vadītāja skolotāja Sprudzāne,
• latviešu valodas – vad. skolotāja Būmane,
• matemātikas – vad. skolotāja Liniņa,
• krievu valodas- vad. skolotāja Preile,
• svešvalodu –vad. skolotāja Bērziņa M.,
• dziedāšanas –vad. skolotājs Pelčers,
• dabas zinību- ķīmijas –vad. skolotāja Brence.

Skolā bērni varēja iesaistīties 9 mākslas un mācību priekšmetu pulciņos - Jauno naturālistu, jauno tehniķu, DOSAAF, Sarkanā krusta, fizkultūras kolektīvā, mūzikas, dramatiskajā, literārajā, deju un foto.
Foto pulciņa dalībnieku uzdevums bija fiksēt visus notikumus skolā, kā arī ceturkšņa beigās nofotografēt skolēnus, kuri ir mācījušies labi un teicami un no fotogrāfijām veidot goda plāksni.
Turpretī nesekmīgajiem skolēniem aizliedza piedalīties pulciņos un skolas sabiedriskajā darbā. Uzvedības parasti samazināja par neattaisnotu stundu kavēšanu, par klaiņošanu, pīpēšanu, slepenu ieroču glabāšanu un rupju izturēšanos pret klasesbiedriem un skolotājiem.
Katram skolēnam kopgalda vajadzībām gadā bija jāatved

•   1,5 kg gaļas,
•   2 kg putraimu,
•   2 kg kāpostu,
•   2 kg burkānu,
• 22 kg kartupeļu,
•   papildus katru mēnesi par cukuru bija jāiemaksā 3 rbļ. un 5 rbļ par maizi.

Šajā mācību gadā Andreja Upīša vidusskolā bija pirmais vidusskolas izlaidums.

1957./58. mg., skolas direktors Gunārs Jansons.
Skolā mācās 607 skolēni.
Šajā mācību gadā pilnveido skolas tradīcijas :

• 1. septembrī 11. klašu skolēni sveic 1. klašu skolēnus,
• 11. klases Žetonu vakaru rīko Andreja Upīša dzimšanas dienā –4.decembrī,
• 1. klašu skolēni pasniedz zvaniņus 11. klašu skolēniem Pēdējā zvanadienā,
• jaunos skolēnus svinīgi sagaida, pasniedzot viņiem grāmatas.

Lai sarīkotu 11. klašu izlaidumu, tika organizēti pašdarbības sarīkojumi par maksu - pieaugušajiem uz koncertu biļete maksāja 6 rbļ., bet uz dejām – 4 rbļ., skolēniem ieejas maksa – 3 rbļ.
Andreja Upīša vidusskolā ierīko pionieru istabu, jo pionieru skaits pieaudzis līdz 170.
Vienā no vecāku komitejas sēdēm tiek risināts ļoti svarīgs jautājums- jaunas skolas ēkas celtniecība. Skolas direktors un vecāku komitejas priekšsēdētājs informēja vecākus par būvizmaksām - kopumā paredzēts 1 miljons rubļu, no kuriem 1958. gadā jāizmanto 400000 rubļu. Skolas ēka paredzēta 8.-11. klašu 400 skolēniem. Skolas projekts izgatavots un apstiprināts. Skolas ēkā paredzētas skolas vajadzībām domātas telpas – mācību klases, direktora kabinets, skolotāju istaba, fizikas un praktisko darbu kabinets, fizkultūras zāle, ģērbtuve, plats koridors u.c. telpas.
Vasaras mēnešos skolēniem praksē jānostrādā 1-2 nedēļas.

1958./59. mg. Andreja Upīša vidusskolas direktore Biruta Murāne, mācību daļas vadītāja O. Deksne.
Skolā mācās 597 skolēni.
Skolā strādā 40 skolotāju.
Skolas direktores vadībā aktīvi darbojas vecāku komiteja:

• rīkoja reidus, kad bērni devās mājās,
• rīkoja reidus vakaros pie stacijas un kinoteātra,
• sniedza palīdzību sarīkojumu organizēšanā,
• rīkoja lektorijus,
• izdeva skolotāju - vecāku kopīgo sienas avīzi “Kopsolī”,
• organizēja vecāku talkas skolas apkārtnes sakopšanā.

1959.gada jūnijā skolas direktore vecākus iepazīstināja ar skolas celtniecības gaitu – vasarā paredzētie darbi:

• elektriskās instalācijas ievilkšana iekštelpās,
• visa veida krāsošanas darbi,
• jumta uzlikšana.

Direktore informē vecākus par sarežģījumiem – apkures katla uzstādīšanai vēl vajadzīgi 48000 rubļu.
Ar šo mācību gadu skolēni vairs nepiegādā produktus skolas ēdnīcai, bet katru mēnesi iemaksā 40 rubļus.
Skolā rīko atvērto durvju dienas vecākiem, kuri arī izmanto iespēju pabūt stundās, pavērot skolēnus skolā.
Skolotāji vairāk publicējas rajona laikrakstā.
Vidusskolniecēm ir aizliegts skolā nēsāt zīda un kaprona zeķes, kā arī matos likt ķīmiskos ilgviļņus.
Šajā mācību gadā starp klasēm notika sacensības par labākajām sekmēm, uzvedību, par uzvarām sacensībās, tūrismā, par klases kārtību un disciplīnu. Labākajām klasēm (3.a, 6.b, 9.b ) tika piešķirtas bezmaksas ekskursijas.

1959./60 .mg., direktore B.Murāne, mācību daļas vadītāja O.Deksne.
Skolā 540 skolēnu, strādā 39 skolotāji.
Skolā daudz pasākumu; Ražas svētki, Jaungada eglīte, draudzības vakari ar Jaunjelgavas vidusskolu, tikšanās ar aktieriem Singajevsku un Āboliņu, ar aktieriem Ritenbergu, Misiņu, Dārza dienas, Putnu dienas, Žetonu vakars, pārgājieni, ekskursijas, spartakiādes.
Aktīvi darbojās pulciņi – dramatiskais, deju, foto un tūrisma.
Skolas metodiskajā kabinetā skolotāji iesniedz savus izstrādātos metodiskos materiālus.
1960. gada 20. februārī tika rīkota jaunās skolas svinīgā atklāšana.
Ar 1960. gadu skolā sāk pārdot laikrakstus. Katrs skolēns saņem glāzi bezmaksas pasterizēta piena.
Šajā mācību gadā skolēni skolotāja J.Zālīša vadībā intensīvi strādā sporta stadiona iekārtošanā.
Šajā mācību gadā skolā pedagoģiskajā praksē strādā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studenti Kancāne, Vingre, Cibuļskis, Sirmbārdis.
Andreja Upīša vidusskolas koris skolotāja Pelčera vadībā brauca uz Skolu dziesmu svētkiem.

1960./61. mg. direktore B. Murāne, mācību daļas vadītāja O. Deksne.
Šajā mācību gadā turpinās Andreja Upīša vidusskolas sadarbība ar Daugavpils Pedagoģisko institūtu, pedagoģiskajā praksē strādā 5 studenti –Strode, Pučko, Dukure, Strauss, Stašulāns.
Krietni palielinājies skolas bibliotēkā lasošo bērnu skaits – 300.
Skolotājas Daukstes vadībā notiek skolas apzaļumošana- skolēni uz skolu nes kaktusus, viņi arī aprūpē augus oranžērijā , lielās puķes gaiteņos.
Andreja Upīša vidusskolā tika organizēti Ogres rajona skolu Ražas svētki.

60. gados A.Upīša vidusskolā notiek daudz būtisku jauninājumu: skolā sāk strādāt daudz jaunu radošu personību - latviešu valodas un literatūras skolotāja Vilma Brikmane, ģeogrāfs Kārlis Brikmanis, mākslas un mūzikas pedagogi Edīte Aneraude un Māris Anerauds. Skolotāja Edīte Aneraude dalās atmiņās:
“A. Upīša vidusskolā mēs ar Māri sākām strādāt vidē, kur muzikālās tradīcijas bija veidojuši daudzi labi pedagogi. Skrīveru pagastskolā tāds bija Andrejs Lubānietis – J.Cimzes skolotāju semināra un Rīgas 1. Mūzikas institūta absolvents, kurš lieliski spēlēja vijoli, ērģeles, prasmīgi vadīja korus un nodibināja pūtēju orķestri. Kara gados viņa darbu turpināja Fricis Cers, bet pēckara gados- Pēteris Pelčers. Līdztekus strādāja Arturs Švābe, kurš prata pēckara paaudzei iedzīvināt vēlēšanos darboties pūtēju orķestrī, viņš vadīja vīriešu un sieviešu vokālos ansambļus kultūras namā. Skolotājs Švābe Ogres rajona dziesmu svētkos vairākkārtīgi bija apvienoto pūtēju orķestru virsdiriģents. Tā kā pēckara gados bija grūtības ar nošu materiāliem, tad skolotājs Švābe kļuva par komponistu un pats rakstīja dziesmas gan sieviešu, gan vīru ansambļiem.”
Skolotāji Aneraudi iesāktās tradīcijas turpināja, tās izvēršot. Tika palielināts koru skaits ne tikai skolā, bet arī Skrīveru ciematā. Skolā tika nodibināts jauktais koris un zēnu koris. Kori piedalījās salidojumos, festivālos, Dziesmu svētkos Rīgā. Rajona skatēs tika iegūtas pirmās, otrās vietas. Tika nodibināti un aktīvi darbojās skolā 5.-8. un 9.-11. klašu skolēnu vokālie ansambļi. Par skolas himnu kļuva dziesma ar Ārijas Elksnes vārdiem un Valtera Kaminska mūziku “Pie Daugavas”. To skolotājs Anerauds lūdza komponistam uzrakstīt sakarā ar gatavošanos jaunā Stučkas rajona pirmajiem Dziesmu svētkiem. Dziesmas pirmatskaņojumā piedalās pats komponists, dziesma iepatīkas daudziem, notis un vārdus pat publicē “Skolotāju Avīzē”. Kopš 1971. gada skolotājs Anerauds uzsāk jaunu un spēcīgu, jauniešus interesējošu darbību, viņš izveido skolā vokāli instrumentālo ansambli, kuras dalībnieki ir Broņislavs Mačuļskis, Andris Rozentāls, Uģis Zeltiņš, Ilmārs Leons, Jānis Paeglis un Hermanis
Brenčuks.
Skolotājs Anerauds veidoja skolā jaunu tradīciju - pasākumu “Ritmu mozaīka”, kurā jaunie solisti ansambļa vadībā rādīja savu prasmi.Te jāizceļ īpašie talanti Antoņina Breidaka, Dace Trenko un Vanda Katiņa. Nopietnās mūzikas pārstāve, Ļeņingradas Tautas konservatorijas absolvente Dagmāra Rozentāle, skolotāja Anerauda mudināta, kļuva par operas solisti.
Ar skolotāju Brikmaņu ierašanos Skrīveros sākas jaunu metožu ieviešana mācību priekšmeta mācīšanā. Skolotājs Kārlis Brikmanis turpina tradīcijas - vest audzēkņus pārgājienos, un tie ir 5-10 dienu gari, maršrutos ietver Latvijas skaistākās vietas – Ventu, Gauju, Mēmeli, Mūsu, Susēju.
Skolotājs Brikmanis atceras: “Ja es kādu vasaru nebiju izgājis pārgājienā, tad manī bija kaut kāds tukšums. Gar Abavu, Amatu, Gauju, no Lietuvas kājām nācām mājās. Atceros visvairāk Abavas
posmu: tur liepas liecās pāri upei, ziedēja baltās ūdensrozes, cik tur bija skaisti! Un Daugavas krasti- arī tie ir neaizmirstami.”

Skolotāja Brikmaņa laikā aktīvāk darbojas ģeogrāfijas pulciņš, īpaši noformējot pārgājienu aprakstus un piedaloties ar tiem vissavienības konkursos, par ko arī atzinība –1. vieta.

1963./64. mg. par direktoru sāk strādāt vēsturnieks Haralds Juhņevičs. Skolā togad jau 530 skolēnu. Skolas uzdevumi sekojošie: cīnīties par sekmību visos mācību ceturkšņos, mācību darba uzlabošanai organizēt metodiskās komisijas šādos priekšmetos:

1. matemātikā, fizikā, rasēšanā ar vadītāju skolotāju Blūmentālu,
2. latviešu valodā ar vadītāju skolotāju Brikmani,
3. krievu valodā ar vadītāju skolotāju Čapļu,
4. svešvalodās ar vadītāju skolotāju Preili,
5. vēsturē un ģeogrāfijā ar vadītāju skolotāju Juhņeviču,
6. ķīmijā, dabas zinībās ar vadītāju skolotāju Dauksti,
7. 1.-4.klasēs ar vadītāju skolotāju Kvederi.

Stingri tika noteikts mācību priekšmetu konsultāciju laiks – vienu reizi nedēļā.

Skolā tiek papildināta materiālā bāze - tiek nopirkts magnetofons, šujmašīna, izremontēti pūšamie instrumenti, klavieres, pasūtīti skolai jauni soli, tiek celta novietne malkai un traktoram.

1964./65. mg. skolā jau 587 skolēni un strādā 45 skolotāji.
Skolas ķīmijas kabinets atzīts par vislabāko republikā (skolotājas Murānes iekārtotais 1. ķīmijas kabinets).
1965.gadā uz A.Upīša vidusskolu atnāk strādāt Ilga Antone un Leonīds Antons.
Skolotāja Antona atmiņas varam izlasīt: “Mans jauninājums sešdesmitajos gados laikam bija darba nometnes kolhozos. Ravējām, lasījām kartupeļus. Ravēšana, kā zināms, notika siltā laikā, tad dzīvojām
teltīs un paši gatavojām ēst. Tikai ar smaidu var pieminēt, ka nepratēji, pareizāk, nepratējas nesa līdzi lepnas pavārgrāmatas un tās šķirstīja. Tajās ieskatījos un lasīju man nepazīstamu ēdienu “buberts, debesmanna, peldošās salas” nosaukumus. Nosmīnēju, jo produkti bija tikai kartupeļi, dažādi putraimi un maize, maize, maize…
Nometnēs mācījāmies redzēt arī otru cilvēku. Cik reizes vēlāk atnācējs palika bešā, kad katls jau bija tukšs… Lai cik dīvaini tas liktos, kolhozu nometnes visi vērtēja pozitīvi. Grūti bija, bet tas nekas.” Otrs skolotāja Antona jaunievedums A. Upīša vidusskolā bija ekskursiju tīkla paplašināšana. Populārākie maršruti bija Ļeņingrada, Maskava, Krima, ilgums aptuveni 10 dienu. Tā bija saskarsme ar pasaules kultūru – gleznu galerijas, teātri, opera, vēsture.

Ar skolotāju Antonu darbu skolā uzsāk elektronikas pulciņš, kura dalībnieki izveido skolā radiomezglu, un visi ziņojumi tiek pateikti laikā un visiem dzirdami un saprotami. Tiek taupīts laiks.

Par 60.-70.gadu kārtību skolā var lasīt skolotāja Antona atmiņās: “Tajos tālajos laikos bija rīta līnijas, sākumā katru rītu, pēc tam pirmdienas rītos. Klenderi un delveri, arī pa kabatām grābekļi dabūja stāvēt biedru priekšā. Tas nebija viegli, bet iedarbīgi.

Jā, bija skolas forma. Ar kaklasaitēm jeb šlipsēm obligāti. Bez lūpu, nagu u.c. ķermeņa daļu izkrāsošanas.”

1965./66. mg. skolā tiek veidots literārās jaunrades žurnāls “Dīvajas jaunaudze”. Literātu pulciņu vada skolotāja Olga Deksne. Pirmie žurnālā savus darbus publicēja Daina Zilbereizena, Mairita Strade, Rita Kurtiša. Skolā populārs satīriskais izdevums “Āsā smaile”, kuru veidoja tā laika skolas labākie karikatūristi Uģis Zeltiņš, Andris Daņilovs, Valdis Platais, Jānis Jansons un Jānis Riekstiņš. Viņu karikatūras ievietoja arī literārajā žurnālā.

1968./69. mg. skolā jau 614 skolēnu un 46 skolotāji. Bioloģijas skolotājas Staņislavas Daukstes vadībā jaunajā skolas izmēģinājumu lauciņā ierīko Zaļo klasi. Īpaša vērība šajā mācību gadā tiek pievērsta mācību priekšmetu olimpiādēm skolā.

1968. gadā uz A. Upīša vidusskolu atnāk strādāt Helēna Eģīte un Andris Eģītis. Te sākas jaunas sporta tradīcijas Skrīveros – skolēni apgūst jaunu bumbu spēli - rokasbumbu. 1968. gads nes skolai daudzas uzvaras: Latvijas republikāniskā tūrisma padome apbalvo skolu par 1. vietu tūrisma izvēršanā, otro vietu skrīverieši nopelna V Latvijas PSR skolēnu sacensībās kartinga sportā.

1969./70. mg. skolā mācās 638 skolēni un strādā 49 skolotāji. Jaunums –1.septembrī notiek Aristoteļa svētki, oktobra sākumā, pēc talku laika, skolā svin Ražas svētkus, skolā tiek organizētas tematiskās “Uguntiņas”, kurās skolēni tiekas ar dzejniekiem, rakstniekiem, aktieriem. Skolas viesu vidū ir bijuši Imants Ziedonis, Daina Avotiņa u.c.
1970.gadā tiek izdots Ministru Padomes lēmums par panākumiem lauksaimniecības mehanizatoru kadru sagatavošanas paplašināšanai paredzēt lauku vispārizglītojošajās lauku vidusskolās ieviest traktormācību. Arī A.Upīša vidusskolā zēniem tiek piedāvāta iespēja iegūt traktora vadītāja apliecību, apgūstot traktormācību.

Tuvojās 70-tie gadi, skolēnu skaits bija stabils – virs 600, arī skolotāju skaits tuvojās 50, bet mācību telpas izkārtotas vairākās ēkās. Radās doma celt piebūvi. Tāpat kā skolotājai Murānei 50. gadu beigās, arī direktoram H.Juhņevičam pienāca laiks paralēli mācību darbam domāt par celtniecību.
1972. gadā ekspluatācijā tika nodots jaunais skolas korpuss 500 vietām un sporta zāle.
To, ka direktoram patika “noņemties” ar celtniecības lietām, varēja pārliecināties visi skrīverieši – tika uzcelta dzīvokļu māja skolotājiem, pēc laika jauns interrnāts skolēniem, tunelis uz internātu, otra dzīvojamā māja skolotājiem.
Skolas jaunā piebūve bija gatava laikā, kad Izglītības ministrija ierosināja kabinetu sistēmas ieviešanu skolās. Skrīverieši kļuva par pirmajiem, kas atbalstīja ministrijas ierosinājumu, un skolas dzīve papildinājās ar jauniem pavērsieniem:

• radās iespēja izveidot kabinetu sistēmu(skolotāji nestaigāja apkrāvušies ar burtnīcām, grāmatām, kartēm un globusiem),
• divu fizkultūras stundu vietā ieplānoja trīs, jo iedibināja handbola(rokasbumbas) novirzienu, kuru organizēja skolotāji Eģīši – celmlauži šim sporta veidam republikā,
• skola kļuva par Tautas sasniegumu izstādes dalībnieci,
• mācību priekšmetu olimpiādēs skolēni guva augstus rezultātus ganrajonā, gan republikā.

Skolēni savu aktivitāti un zināšanas varēja izpaust zinātniskās biedrības “Meklētāji” dažādajās sekcijās. Tajās apvienojās visu vidusskolas klašu matemātiķi, literāti, ģeogrāfi, biologi. Skolēni un skolotāji izmantoja netradicionālās darba formas, atļāvās pastrādāt ārpus mācību programmas. Katra sekcija ievēlēja savu vadītāju, izdomāja emblēmu, devīzi. Katram sekcijas dalībniekam gada laikā bija jāizstrādā kāds īpašs pētījums, jāuzraksta referāts par savu zinātnes nozari, par izcilākajiem cilvēkiem tajā, vai arī jāveic kāds praktisks darbs. Gidi rakstīja ekskursiju maršrutu aprakstus,rīkoja tikšanos ar A.Upīša muzeja darbiniekiem un profesoriem, dendrārija pārzinātājiem Kundziņu un Saliņu, matemātiķi pētīja atvasinājumus, fiziķi skolā izveidoja radiomezglu. Pateicoties tam, tika organizētas tematiskās zinātniskās radiopārraides. Starp zinātniskās biedrības sekcijām tika rīkoti konkursi, reizi mēnesī organizēja mācību priekšmetu pēcpusdienas.
70-tie gadi iezīmē jaunu līniju skolēnu mācību darbā - arvien vairāk skolēnu piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, gūstot atzīstamus rezultātus.
Kabinetu sistēma jau apliecināja savu lietderīgumu:

• efektīvāk varēja uzlabot mācību procesu, jo visi mācību un uzskates līdzekļi tika koncentrēti katra priekšmeta telpā,
• skola iesaistījās Izglītības ministrijas organizētajos republikas mēroga konkursos par labākajiem ķīmijas, vēstures un citu mācību priekšmetu kabinetiem, bet ieguvēji bijaskolēni, kuri varēji radoši strādāt un attīstīt savas zināšanas labi iekārtotos kabinetos.

1975./76. mg. skolu beidz pirmā zelta medaļas ieguvēja Lolita Baltmane.
1977.gadā vidusskolas komanda piedalās televīzijas konkursā “Aicinām piedalīties”. Komandas sastāvā D.Celmiņš, L.Vancāne, Z.Kokaine, M.Zariņa, D.Bonāte, A.Vovers, A.Leitis, B.Jaunzeme, M.Daukste, L.Purgaile, M.Kļaviņa, V.Orups, J.Grelis, A.Kārkliņš. Daudz darba komandas sagatavošanā ieguldīja skolotāja Olga Deksne. Skolotājas vadībā gan rajonā, gan republikā godalgotas vietas iegūst skolas daiļlasītāji I.Darbiņš, A.Martinsons, D.Bonāte, L.Bērziņa, M.Krēsliņa, V.Katiņa, I.Āpse, S.Henkele.
1977.gadā Skrīveros uz A.Upīša muzeju Imants Ziedonis ir atvedis savu dēlu Rimantu, lai iepazītos ar rakstnieka dzīves un daiļrades vietām Skrīveros. Dodoties cauri ciematam, I.Ziedonis ievēro vairākus dižus kokus, bet viens iepaticies īpaši, tas, kas aug pretī Skrīveru pārtikas kombinātam. Dzejnieks nolemj, ka ozols ir piemērots, lai nestu Lielā Andreja vārdu, jo šis ir rakstnieka A.Upīša 100-gades gads. Jau rudenī Skrīveros ierodas DAG (dižkoku atbrīvošanas grupa), lai lielo ozolu atbrīvotu no krūmiem un citiem nevērtīgiem kokiem.

1978. gada izlaiduma klases stāda ozolu un bērzu piemiņas birzis pie A.Upīša dzimtajām mājām “Kalniņiem”, kā arī kuplina rožu dobi skolas priekšā ar jauniem stādījumiem.
1980. gadā, Žetonu vakaru gaidot, mūsu skolas absolvente, Latvijas Konservatorijas studente Solveiga Rozīte, izstrādājot kursa darbu “Žetonu vakara norise Andreja Upīša vidusskolā”, veido jaunu tradīciju – atceres brīdi pie Lielā Andreja un pārdomu ierakstīšanu Lielā Andreja grāmatā.
1981. gada absolventi izlaiduma gada pavasarī izkopj Lielā Andreja apkārtni un izveido pirmo taku skolotāja Antona vadībā – Dīvajas taku, kuras garums iespaidīgs – 1050 metru. Taka savieno Sateku ar Lielo Andreju. 80-to gadu skolas katras klases absolventi izveido savas takas, izstrādājot tādus maršrutus, kuros iekļautas Skrīveru gleznainās vietas un ciemata kultūrvēstures objekti.
1984. gadā Skrīveros sāk strādāt skolotāja Aija Blaua, kuras vadībā A.Upīša vidusskolā aktivizējas deju kolektīvu darbība. Deju kolektīvi ir visās vecuma grupās, bet pašus mazākos skolēnus iesaista divās sarīkojumu deju grupās. Aktīvā skolotāja A.Blaua jau pēc dažiem mēnešiem skolā sarīko republikas mēroga pasākumu – “Draudzības virpulis-84”, kurā piedalās sarīkojumu deju dalībnieki no Alūksnes, Madonas, Cēsīm, Rīgas, Ērgļiem un Jaunjelgavas.

Nākošajā sarīkojumu deju konkursā “Deju karuselis-85” pirmos panākumus gūst arī skrīverieši - 0 klasē vislabākie bija Anatolijs Dubauskas un Inga Rutka, Jānis Lavrenovs un Gunta Jančenko, Arnis Ģigulis un Kristīne Štauere, Jānis Zirnītis un Gundega Eglīte. E klasē 1.-3. klašu grupā labākie bija Andris Eģītis un Lauma Ziediņa, Aigars Tatarčuks un Inga Čača, Ilgvars Ābols un Diāna Rancāne,
4.-6. klašu grupā labākie bija Lauris Burka un Sanita Salmiņa, Jānis Glāznieks un Anita Rožkalne, 7.-8. klašu grupā labākie bija Uģis Reiniks un Nelda Ansena.
1989. gadā sarīkojumu deju grupa republikā iegūst III pakāpes laureāta nosaukumu.

Lielajam darbam ir arī atdeve un prieks – Dobeles zonas Dziesmu un deju svētkos no mūsu skolas piedalās 5 kolektīvi.
1989.gada 6. Skolēnu Dziesmu un deju svētos Rīgā no mūsu skolas piedalās gan tautas deju kolektīvs, gan sarīkojumu deju grupas.
80-to gadu vidū skolēnus foto mākslā ieinteresē skolotāja Vija Linka. Viņas vadībā skolēni izdod fotoavīzi “Fotomirklis”, regulāri iekārto dalībnieku izstādes, gatavo diapozitīvu sērijas par dzīvniekiem, par Daugavu, par skolas notikumiem. Foto pulciņa dalībnieki skolotājas Linkas uzraudzīti iemācās darboties ar videokameru.

Pulciņa vadītājas aicināti, skolēni piedalās rajona un republikas rīkotajos fotokonkursos, kuros saņem atzinību un augstu vērtējumu. Aktīvākie dalībnieki fotopulciņā Egīls Šķēle, Žanna Žaka, Gena Miezītis, Indulis Burka un Evija Apīne.
80-tie gadi skolā iezīmējas ar aktivitātēm profesionālajā orientācijā. Skolas vadībai un klašu audzinātājiem jau 5 gadus iepriekš bija jāparedz savu absolventu turpmākās gaitas augstskolās, tehnikumos, arodskolās vai sūrajā darba dzīvē, jo pamatā bija valsts izstrādātais saimnieciskais plāns par nodarbinātību dažādās nozarēs: lauksaimniecībā, rūpniecībā, izglītībā, kultūrā u.c. Šajā laika periodā stiprinās sadarbība ar Skrīveru izmēģinājumu saimniecību, kolhoziem “Aizkraukle” un Ogres rajona kolhozu “Mičurins”.
Pedagoga profesijas ieinteresēšanai palīdzēja jauna sekcija zinātniskajā biedrībā “Meklētāji”- jauno pedagogu sekcija , kuru vadīja skolotāja Daina Ziediņa. Skolotāja atceras:
“..izveidojās, manuprāt, īpaša sekcija –jauno pedagogu sekcija. Ne katrs var būt par pedagogu, kaut arī uzkrāta zināšanu bagāža. Ne katram piemīt spēja un prasme šīs zināšanas nodot tālāk. Tāpēc arī lielajā skolas nevaļā un steigā centāmies domāt par jauno maiņu, ļāvām tiem, kam tas interesē, praktiski padarboties, iepazīties ar pedagoģijas ābeci un pārbaudīt savas spējas jau skolā, lai vēlāk nebūtu jāpiedzīvo sāpīga vilšanās. Nākošie skolotāji nedaudz iepazinās ar didaktiku un metodiku, vēroja stundas jaunākajās klasēs un mācījās tās analizēt, ļoti labprāt aizvietoja skolotājus, kad tas bija nepieciešams.”
80-to gadu vidū īpaši atzīmēja klases, ierakstot tās skolas Goda grāmatā, kurās skolēni parādīja augstas zināšanas un aktivitāti sabiedriskajā darbā.
1984./85. mg. labākie klašu kolektīvi 1.-3. klašu grupā –1.b klase, audzinātāja I.Uzula, 3.b klase, audzinātāja D.Vancāne, 3.a klase, audzinātāja G.Verigo, 4.-5. klašu grupā –5.a klase, audzinātājs E.Murāns, 6.-7.klašu grupā – 7.b klase, audzinātāja I.Dika, 8.klašu grupā –8.c klase, audzinātāja V.Zālīte, “a” klašu grupā –10.a klase, audzinātāja A.Miķelsone, “b” klašu grupā – 11.b klase, audzinātāja S.Tatarčuka.
Šajā mācību gadā atzīstamus rezultātus sasniedza Republikānisko olimpiāžu dalībnieki:

• Uldis Krievārs –II vieta matemātikā,
• Atis Murāns –atzinība ķīmijā,
• Ilze Upīte – atzinība ķīmijā,
• Kaspars Vītoliņš – ķīmijā,
• Gatis Kalve- ķīmijā,

Bet Anda Ozoliņa bija uzvarētāja konkursā “Es balsoju par mieru”.
Republikāniskajā TV konkursā “Aicinām piedalīties” komandā piedalījās Aivars Vancāns, Līga Sunepa, Anda Ozoliņa, Andis Dzērve, Gatis Kalve, Sandra Zundāne, Inta Indriksone, Inese Zālīte, Dzintars Laganovskis, Uldis Krievārs un ieguva III vietu.
Šajā mācību gadā ļoti labi strādāja rokasbumbas komanda, kura kļuva par 1984.gada LPSR Jaunatnes čempioniem. Komandas sastāvā Andis Dzērve, Armīns Mozulis, Guntars Brils, Ints Ozoliņš, Uģis Salna, Dzintars Laganovskis, Aivars Vancāns un Aldis Rakstiņš.
1985./86. mg. iezīmējas mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji rajona mērogā:

• Uldis Krievārs- I vieta ķīmijā, II vieta fizikā, atzinība bioloģijā,
• Inese Bule – I vieta ķīmijā, III vieta matemātikā, atzinība bioloģijā.

1986./87. mg. skola atzīstamus rezultātus rajona olimpiādēs. Laureātu vid:

• Atis Murāns –I vieta rajona ķīmijas olimpiādē, I vieta rajona matemātikas olimpiādē,
• Inga Bodniece- IIIvieta rajona latviešu valodas olimpiādē,
• Gita Eiduka – II vieta rajona latviešu valodas olimpiādē,
• Inese Reine – IIIvieta rajona ķīmijas olimpiādē.

• Sanita Lukstraupe –II vieta tiesību pamatos,
• Alvis Šmits –III vieta krievu valodas olimpiādē,
• Ģirts Murāns- III vieta atklātajā matemātikas olimpiādē,
• Linda Kirgizbajeva- I vieta tēlotājmākslas olimpiādē,
• Raimonds Skudra – III vieta atklātajā matemātikas olimpiādē,
• Aigars Tatarčuks –III vieta atklātajā matemātikas olimpiādē.

1988./89. mg. skolu beidz otra zelta medaļas ieguvēja Rudīte Cedriņa.
1989./90. mācību gadā skolas vadīšanu uzņemas jaunievēlētais direktors Aleksandrs Dementjevs. Viņš uzskatīja, ka “skolai ir jākļūst brīvākai, brīvākai no pavēlēm un norādījumiem no augšas.” Laika periods, kamēr par skolas direktoru ir Aleksandrs Dementjevs, iezīmējas ar jaunievedumiem skolēnu estētiskajā audzināšanā. Skola kļūst skaistāka. Skolas gaiteņos ir redzamas dažādu mākslinieku darbu izstādes.
Mainās skolotāju darba stils. Notiek dažādi eksperimenti un to izvērtēšana. Katram pedagogam tiek dota izvēle mācību procesa organizēšanā. Pedagogu kolektīvs sevi pilnveido, apgūst jaunāko.

Līdz ar Latvijas Neatkarības atgūšanu arī skola kļuvusi brīvāka, sākas jauns posms demokratizācijas attīstībā. 1991.gads iezīmējas ar jauno Izglītības likumu. Tā raksturīgākā iezīmē- demokrātisms. Uz Izglītības ministrijas apstiprinātā mācību paraugplāna un programmu vadlīniju pamata skolas pašas izstrādā savai specifikai un apstākļiem atbilstošus plānus un programmas.
Vecākajās klasēs samazinās obligāto priekšmetu skaits, bet paplašinās izvēles iespējas. Skolēns, stājoties 10.klasē, izvēlas profilkursu, kuram blakus tiek piedāvāti dažādu priekšmetu bloki. Kā obligātie priekšmeti tiek noteikti latviešu valoda un literatūra, matemātika, svešvaloda, vēsture, sports. Pārējais skolēna ziņā, izvēloties nepieciešamo nākošai mācību iestādei vai profesijai.
Vairāki kursi tiek piedāvāti fakultatīvi - mājturība meitenēm, kultūras vēsture, kora nodarbības, deju nodarbības.
Mācību plānos tendence paplašināt vispārizglītojošo priekšmetu kodola un izvēles priekšmetu apjomu.

1989./90. mg. skolas godu republikāniskajās olimpiādēs aizstāvēja

• Sandis Krūze – II vieta matemātikā un I vieta informātikā,
• Lauris Burka – matemātikā,
• Ģirts Murāns- ķīmijā,
• Elita Krilkova ar II vietu krievu valodā,
• Dace Ločmele ar II vietu krievu valodā.
• Rajona olimpiāžu uzvarētāju vidū
• Indulis Burka – II vieta krievu valodā, III vieta ķīmijā,
• Andželika Bērziņa – atzinības matemātikā un ķīmijā,
• Ģirts Pauriņš – III vieta fizikā un III vieta krievu valodā,
• Anda Sprudzāne - atzinība angļu valodā .

1990./91. mg, skolēnu skaits ievērojams 704.
A.Upīša vidusskolu beidza trīs sudraba medaļu ieguvēji – Sandra Šlesere, Ģirts Murāns, Sanita Lukstraupe.

Šā gada absolventi bija ļoti labi gan mācībās, gan sportā, gan taku veidošanā, gan mākslinieciskajā pašdarbībā.
Sākas regulāras skolotāju talkas dendrārijā.
Skolai ir sava saimniecība, kuras laukos aug gurķi, kabači, bietes un burkāni. Produkcija tiek izmantota darbmācības pulciņa nodarbībās, mācot gatavot salātus, konservus. Dārzeņus izmanto arī skolas ēdnīca, ēdienkartē lielāka salātu izvēle.
Realizējot dārzeņus, ieguva naudu, kuru izmantoja labāko skolēnu prēmēšanai.
1991./92. mg., skolā jau 713 skolēnu.
Skola pāriet uz 10 ballu sistēmu zināšanu novērtēšanā.
Skolā aktīvi darbojas pulciņi – zīmēšanas, ekoloģijas, informātikas, rokdarbu, dramatiskais, noformēšanas, elektronikas, folkloras, tūrisma, gokartu, foto, šaha, dambretes, aušanas-keramikas, vokāli instrumentālais ansamblis un psiholoģijas.
A.Upīša vidusskolu beidza jau 4 sudraba medaļas ieguvēji : Signe Behmane, Lauris Burka, Daiga Ciseļonoka, Baiba Sirmace.
1992./93. mg. par direktora vietnieku mācību darbā sāk strādāt Guntis Safranovičs. Šī mācību gada absolventi, piedaloties rajona mācību priekšmetu olimpiādēs, guva atzīstamus rezultātus:

• Jānis Kaķis- II vieta matemātikā,
• Lana Rancāne – II vieta ķīmijā, III vieta matemātikā,
• Jānis Rancāns- atzinība matemātikā.

Rajona vieglatlētikas sacensībās atzīstamus rezultātus sasniedza Karīna Akmene, Ivanda Bāliņa, Vivita Bērziņa, Mārtiņš Lūsis, Uģis Pauriņš, Jānis Rancāns, Vilnis Rušiņš, Marita Stikute.
1993./94. mg. skolas absolventi ir aktīvi piedalījušies olimpiādēs un ieguvuši atzīstamus rezultātus republikā: Iluta Zemniece – mājturībā atzinība, Elīnai Eizei mājturībā atzinība, Edvards Pāvils - politoloģijā atzinību,
rajonā: Ingrīda Kažociņa II vieta ķīmijā, Aivars Geida III vieta ķīmijā, Ieva Ezerkalne III vieta matemātikā, Iveta Skrimble II vieta krievu valodā, Aļona Medne II vieta krievu valodā, Elīnai Eizei II vieta mājturībā, Ilutai Zemniecei III vieta mājturībā.
1993./94. mg. direktora vietniece ārpusklases darbā Daina Vancāne atjauno “Ritmu mozaīku” tradīciju. Solistiem palīdz gatavoties skolas ansamblis “Romershof”, kura sastāvā spēlē J.Ozoliņš, R.Babris, E.Avakovs un A.Paukšte. “Ritmu mozaīkas” uzvarētāja Guna Upeniece ar labiem panākumiem piedalījās republikas konkursā “Meklējam solisti”. Skolā notiek arī “Popielas”.

Ar 1994./95. mg. par skolas direktoru sāk strādāt bijušais A.Upīša vidusskolas audzēknis, sporta skolotājs Aldis Rakstiņš. Skolas tradīcijas tiek saglabātas un daudzas jaunas iedibinātas.
1995. gadā uz A.Upīša vidusskolu par mūzikas skolotāju atnāk strādāt Rita Krauce.
Viņas vadībā skolēni brauc uz operas, baleta izrādēm, simfoniskajiem koncertiem.
Skolas pūtēju orķestri turpina vadīt skolotājs Ziedonis Puķītis, kuri Skolēnu dziesmu un deju svētkos 1995. gadā republikā skatē izcīnīja I vietu. Togad 7. Skolēnu dziesmu un deju svētkos piedalījās vidusskolas tautas deju kolektīvs.
1997. gadā taku veidotāju kustības “Zaļais termoss” dalībnieki skolotāja Antona vadībā bija izveidojuši savu ziņojumu dēli un dokumentēja padarīto takās. “Zaļajam termosam” turpinās sadarbība ar Latvijas Kultūras fondu un Daugavas fondu.
Sadarbībā ar Sorosa fondu tiek saņemti līdzekļi, lai “Zaļā termosa” dalībniekus vakcinētu pret ērču encefalītu. Darbi takās turpinās.
Sākot ar 1994./95. mg. skolēnu skaits ir stabili turējies virs 700:

• 1994./95.m.g. 725 skolēni,
• 1995./96.m.g. 735 skolēni,
• 1996./97.m.g. 745 skolēni,
• 1997./98.m.g. 740 skolēnu.

Skolā kļūst arvien populārāka rajonā – te, Skrīveros, mācījās skolēni no Aizkraukles, Ogres, Madonas, Jēkabpils rajoniem, kā arī no Rīgas, Tukuma, Bauskas, Krāslavas un Talsu rajoniem.
Skolā ir strādājuši vairāki skolotāji no ārzemēm. Pirmā no viņiem jānosauc Anne Lehmane no ASV. Skolotāja vēl tagad uztur sakarus ar Skrīveru skolu, sūta grāmatas par mākslu, valstu kultūrām, vēsturi. 1994.-1996. gadam skolā par angļu valodas skolotāju strādāja Lilli Loja no Singapūras, pēc tam Džosets Galejs no ASV, tad darbu turpināja vēl viena amerikāniete Kerija Sleitere.
Skrīveru skolu atbalsta arī absolventi. Lielu atbalstu informātikas kabineta izveidē sniedzis 13. izlaiduma absolvents Aivars Millers, kabinetā ir lokālajā tīklā saslēgti datori, lāzerprinteris, krāsu tintes printeris, viens no modernākajiem krāsu skeneriem.
Skrīveru skolas sadarbība ar Norvēģijas Aures skolu aizsākās 1997.gada martā, kas Aures skolas pārstāvji tiekas ar Skrīveru vidusskolas vadību. Tiek izstrādāts kopīgs sadarbības plāns. 1997. gada maijā Aures skolas 6. klases skolēni un skolotāji viesojas Skrīveros. 1997. gada jūlijā Skrīveros ierodas Norvēģijas skolu direktori- viņi te iepazīstas ar skolas darba plānošanu, darba organizāciju. 1997. gada septembrī A.Upīša vidusskolas skolotāji viesojas Norvēģijā.
1997./98. mg. skolas dzīvē jauna darba metode – projekti. Sākumā vislielāko popularitāti tēmu izvēlē ieguva latviešu valoda un literatūra, tad sekoja ģeogrāfija un vēsture, kā arī bioloģija, kurā vērtējumi bija visaugstākie.
Tikpat svarīga ir cita mācību procesa daļa, tās ir olimpiādes. Te noteikti jānosauc 1996./97. mg. iegūtā bronzas medaļa starptautiskajā ķīmijas olimpiāde, kuru izcīnīja Aigars Piruška.
1996./97. mg. Skrīveru skolas sportisti sāk piedalīties starptautiskajās handbola sacensībās Čehijā, bet no 2004./2005. mg. arī Vācijā.
2002./2003. mg. vairāki skolēni piedalījās pagasta rīkotajā konkursā par skolotāja Leonīda Antona piemiņas balvām, un laureātu vidū ir Lita Laganovska, Dailis Karziņins, Lana Dika, Ieva Zvidre, Zane Peļņika, Atis Bičkovskis.
2003./2004. mg. skolēniem sākas centralizēto eksāmenu laiks. Absolventi saņem sertifikātus. Īpaši jāatzīmē Linda Tarvida, kurai sertifikātos visi bija A līmeņa (augstākā) vērtējumi.
Savdabīgā projektā par reto, Sarkanajā grāmatā ierakstīto lielo susuri iesaistījās Kristaps Rozenfelds un Māris Žagars un izveidoja susuru novērošanu Ašķeres gravā, kā arī izdeva prospektu par šo veiklo nakts dzīvnieku.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš turpina iepriekšējo direktoru sākto – ieviest kādu jaunu tradīciju vai uzcelt kādu jaunu ēku skolas vajadzībām.
No 2005. gada 1. septembra A.Upīša vidusskolas skolēniem ir plašas, gaišas, siltas garderobes, izremontēta ēdnīca, izveidoti jauni logopēdijas un psiholoģijas kabineti, kā arī vecajam skolas korpusam ir uzlikts jauns jumta segums.