|
Ja vēlaties uz mirkli izrauties no pilsētas burzmas vai jūsu apkārtnē visas
atpūtas iespējas pie dabas krūts šķietami izsmeltas, sekojošais varētu būt
domāts tieši jums.
Kā dažiem zināms, Latvijā atrodas tāds Skrīveru novads. Tajā savukārt
atrodams Skrīveru lielo susuru mikroliegums, par ko arī būs stāsts.
Susuri? Un vēl lielie?!
Nav ko baidīties - šie Latvijā ļoti reti sastopamie pelēcīgie, 15-20 centimetrus
(neierēķinot asti) lielie grauzēji, kas pēc izskata atgādina ko līdzīgu
vāveres, žurkas un kāmja krustojumam, vēl nevienam cilvēkam nav uzbrukuši. Vēl
jo vairāk - citviet tie agrāk tikuši pat ēsti - no tā arī angliskais
nosaukums edible dormice (to gan nebūtu ieteicams darīt, jo lielie
susuri ir ierakstīti Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā). Skrīveros esošā
lielo susuru atradne ir viena no stabilākajām Latvijā un pastāv jau vairāk nekā
20 gadu.
Tātad - kāds īsti izskatās tas brīnumzvērs? Galva iegarena, ar
nelielām, noapaļotām ausīm un lielām acīm. Aste kupla, apmēram ķermeņa garumā.
Pārtiek galvenokārt no augu izcelsmes barības - ozolzīlēm, lazdu
riekstiem, dažādām sēklām un tamlīdzīgas cilvēkiem ēdamas un neēdamas barības.
Lielie susuri midzeni veido no sausām lapām un zāles. Tas var atrasties arī
atklāti, piemēram, koku zarotnē, arī zemes iedobumā zem koku saknēm, būrītī,
ēkas pajumtē un citās vietās. Dzīvnieks lielākoties ir aktīvs krēslā un naktī,
bet nereti arī dienā. Hormonu vētras nav izņēmums arī šajā gadījumā -
jūnijā vai jūlijā piedzimst 3-8 mazuļi, mūža ilgums ir
līdz pieciem gadiem. Pašus zvēriņus jūs diezin vai ieraudzīsiet
(zvēriņs ir vairāk aktīvs naktīs un krēslas stundās, kad tas barojas). Rudenī
arī nebūs īstais laiks, jo susuriņi jau septembrī sataisījušies
savam septiņus mēnešus garajam ziemas miegam.
Kas Jūs sagaida?
Spīdalas taka, kas iet cauri lielo susuru mikroliegumam, ir 400 metru
gara. Jums būs iespēja vienlaikus izbaudīt gan vienreizīgo biotopu, ko cilvēka
pirksts vēl nav paspējis mainīt, gan arī fantastisko šīs vietas reljefu.
Paskaidroju: mikrolieguma pamatteritoriju veido Ašķeres grava, kuras ieplakā
tek Ašķeres upīte ar ļoti akmeņainu gultni un krastiem. Gravu pirms 15
tūkstošiem gadu esot izvagojis lielais ledājs, kas šķērsojis Latviju.
Protams, augstpapēžu kurpēs pa šādu reljefu pārvietoties būs grūti, taču
ekstrēmistiem tas varētu šķist visai saistoši - piemēram, nobraukt uz
dibena lejā pa gravu un galu galā nokļūt ledaino upes ūdeņu ieskāvienos!!!
Patiesību sakot, pie mikrolieguma ieejas ir norādes par uzvedības normām un
līdzīgām lietām, bet, ja šādas atrakcijas dēļ necieš apkārtējā vide -
lūdzu!
Iespējams, pēc šādas operācijas prāts nesīsies uz ko maķenīt nomierinošāku.
Tad nu, beidzot ceļojumu pa taku, varat uzkāpt Aizkraukles pilskalnā, kur
pavērsies tiešām plašs un iespaidīgs skats uz tikpat kā ar roku aizsniedzamo
Daugavu un tās pretējo krastu - Jaunjelgavu.
Aizkraukles pilskalns ir sena
Daugavas lībiešu un latgaļu apmešanās vieta, par to liecina pie pilskalna
kapulaukos izraktie priekšmeti. Zinātnieki konstatējuši, ka dzīvība te bijusi
jau 1.g.t.p.m.ē., sākuma cilvēki dzīvojuši koka pilī, bet vēlāk 13. gs jau mūra
pilī. Aizkraukles pilskalns esot bijusi liela tirdzniecības osta, kurā
pieturējuši gan vikingi, gan romieši, par to savukārt liecina tur atrastie
naudas gabali gandrīz no visām tajā laikā pasaulē pazīstamajām pilsētām.
Pilskalns ir 40 m virs Daugavas līmeņa un 66m virs jūras līmeņa, un skaitās
skaistākā vieta pasaulē, kur svinēt latviešu tradicionālos svētkus - Jāņus.
Pēc pārgājiena lieti noder kāds mirklītis atelpas Daugavas krastā. Tur
iespējams iekurt ugunskuru ar visām no tā izrietošajām sekām - desiņām,
šašlikiem, alu un tamlīdzīgām lietām...
Kā atrast mikroliegumu, un kur meklēt informāciju?
Ja nupat izlasītais jūs ieinteresējis, noteikti vēlēsieties uzzināt, kā
nokļūt līdz šai vietai. Visvienkāršāk to būs izdarīt, ja brauksiet pa
Rīgas-Daugavpils šoseju. Atrodoties pie Skrīveru Zinātnes centra, pabrauciet
pārsimt metru tālāk uz Daugavpils pusi un ceļa labajā malā ieraudzīsiet norādes
«Lielo susuru mikroliegums» un «Spīdalas taka». Iespējams izmantot arī autobusu
satiksmi. Varat pieteikt gidu pakalpojumus, un, ja vēlaties, gidi jūs iepazīstinās
un izvadās arī pa citiem tūrisma objektiem Skrīveros. Pieejama arī
papildinformācija un bukleti. Tālrunis: 28373530; 65197247.
Lai jums izdevusies atpūta Skrīveros!
Raksts veidots pēc Māra Žagara publikācijas www.apollo.lv
|
Tūristiem 
