|
Jāņu zāļu plūkšana, māju pušķošana un vainagu
vīšana. Jāņu zālēm ir samērā liela loma Jāņu tradīcijās, jo tās ne tikai
izmanto vainagiem un māju rotāšanai, bet tiek uzskatīts, ka tām piemīt arī
dziednieciskas īpašības. Jāņu zāles varat doties plūkt uz tuvākajām pļavām
(atceroties par privātīpašumu neizbradāšanu), taču jau gatavus ziedu pušķus
noteikti varēs atrast pirms Jāņiem notiekošajos tirdziņos. Bez Jāņu zālēm
svētkos telpas pieņemts rotāt arī ar bērzu meijām, pīlādža un ozolzariem, kā
arī lapu vītnēm. Agrāk ticēja, ka Jāņuzāļu un meiju rotātai mājai būs svētība.
Maģisks spēks izrādās, ka piemīt arī Jāņu vainagiem. Senatnē uzskatīja, ka
vainags kā maģisks aplis simbolizē sauli un uzlikts nēsātājam galvā, pasargā to
no ļauna. Sievietēm parasti tika pīti vainagi no trejdeviņām (27) dažādām Jāņu
zālēm, bet vīriešiem - no ozola lapām un zariem.
Jāņu tēvam paredzēto vainagu tradicionāli darina no viena auga
zariem - proti, no ozola. Ozola lapas un lapoti zariņi ir sens tautas medicīnas
līdzeklis ar savelkošu, pretiekaisuma, antiseptisku darbību. Lapu uzlējumu
lieto mutes dobuma skalošanai smaganu iekaisuma gadījumā, ar to dziedē brūces,
čūlas, ādas niezi, un tas turklāt mazina kāju svīšanu!
Bērzu lapas mazina muskuļu un locītavu sāpes, darbojas nomierinoši,
palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu un mazina tūsku. Ne jau velti
lapotie bērzu zariņi ir tradicionāla un veselīga pirtsslota!
Sarkanā āboliņa ziediem piemīt pretiekaisuma, antiseptiska, urīndzenoša
darbība, tos izmanto kā labus atkrēpotājus, saaukstēšanās slimību gadījumos,
pret galvassāpēm, aterosklerozes profilaksei. Baltā āboliņa ziedi noder
ginekoloģisko slimību, saaukstēšanās, migrēnas ārstēšanai.
Pļavas pīpenes jeb baltās margrietiņas ziediem piemīt pretsāpju un
pretiekaisuma iedarbība, tos izmanto pret drudzi, klepu un aizdusu. Turklāt
ziedu un lapu sula atbaida kukaiņus, kas vasaras naktīs pasargās no odiem,
ērcēm un citiem «kodējiem».
Rudzupuķes ziediem piemīt pretiekaisuma, pretdrudža un pretsāpju
iedarbība, to uzlējumu izmanto tūsku mazināšanai, nierakmeņu slimības
ārstēšanai, acu apmazgājumiem un kompresēm.
Vērtīgi ārstniecības augi ir madaras - to
sastāvā esošo vielu kompleksam ir urīndzenoša, savelkoša, asiņošanu apturoša,
brūces dziedējoša, pretsāpju, kā arī nomierinoša iedarbība. Madaras lakstu uzlējumu
lieto aterosklerozes, neirastēnijas, epilepsijas, histērijas, aknu un nieru
slimību ārstēšanai. Ar lakstu pulveri apkaisa grūti dzīstošas brūces,
apdegumus, bet svaigu lakstu sulas vai uzlējuma kompreses lieto ādas vēža
ārstēšanai.
Pelašķim raksturīga pretiekaisuma, antialerģiska, ēstgribu un gremošanu
veicinoša, kā arī brūces dziedējoša iedarbība. Pelašķa drogu uzlējumu lieto
ēstgribas rosināšanai, gastrīta, kuņģa čūlas ārstēšanai, organisma vispārējai
spēcināšanai. Ārīgi ziedu un lakstu peldes izmanto dažādu ādas slimību
ārstēšanai, brūču un čūlu dziedināšanai.
Vīgriezes ziedu uzlējumu lieto medicīnā kā nomierinošu, pretiekaisuma,
pretdrudža un sviedrējošu līdzekli. Ar to ārstē bezmiegu, galvassāpes,
reimatismu, savukārt vīgriezes uzlējuma peldes dziedē dažādas ādas slimības.
Tām ir nomierinoša un atslābinoša iedarbība.
Raspodiņa jeb rasaskrēsliņa laksti ir sena un ļoti populāra droga ar
daudzveidīgu darbību - pretiekaisuma, savelkošu, antiseptisku, asiņošanu
apturošu, brūces dziedējošu. Lakstu uzlējumu lieto pret kuņģa un zarnu
iekaisumu, caureju, sāpēm mazā iegurņa rajonā, pret pārmērīgu menstruālo
asiņošanu, bet uzlējuma komprešu lietošana ārīgi palīdz mazināt acu iekaisumu,
dziedē ādas izsitumus, apdegumus un citas brūces.
Baltās nātres ziedi un laksti ir laba droga ar nomierinošu, savelkošu,
pretiekaisuma, atkrēpojošu, asinstīrošu darbību. Ziedu un lakstu uzlējumu lieto
elpceļu iekaisuma, klepus, nieru, urīnizvadceļu un dažādu ginekoloģisku slimību
ārstēšanai, kā arī ādas slimību - ekzēmas, furunkulozes un nātrenes gadījumā.
Kliņģerītes ziedu bagātais ķīmiskais
sastāvs nosaka tās plašo pielietojuma spektru - šai drogai ir pretiekaisuma,
baktericīda, sviedrējoša, savelkoša, urīndzenoša, asinsspiedienu pazeminoša, spazmolītiska
darbība. Kliņģerītes ziedu uzlējumu lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas
čūlas, gastrīta, aknu un žultsvadu slimību ārstēšanai, tas mazina sirdsklauves
un paaugstinātu asinsspiedienu, īpaši klimaktērija periodā, kā arī novērš
menstruālā cikla traucējumus. Ārīgi kliņģerītes ziedu uzlējumu, tinktūru un
ziedi izmanto apdegumu (tajā skaitā saules apdegumu), brūču, čūlu un
apsaldējumu dziedināšanai.
Kumelīšu ziedi ir bagāti ar ēterisko eļļu, kas tad arī nosaka šīs drogas
galvenos efektus - pretiekaisuma, antialerģisko un antiseptisko iedarbību.
Pārējās kumelītes sastāvā esošās vielas nodrošina vēl citus efektus -
pretsāpju, nomierinošu, pretkrampju, mīkstinošu un sviedrējošu iedarbību.
Kumelīšu ziedu uzlējumu lieto pret zarnu spazmām, gāzu uzkrāšanos zarnu traktā,
žults sekrēcijas veicināšanai un kā urīndzenošu līdzekli nieru slimību
ārstēšanai. Ārīgi kumelīsu ziedu uzlējumu izmanto iekaisuša kakla skalojumiem,
kompresēm acu iekaisuma gadījumos, ar to mazgā galvu, lai stiprinātu matu
saknes un uzlabotu galvas ādas veselību. Kumelīšu ziedi ir viena no
populārākajām ikdienas tēju sastāvdaļām.
Mazgāšanās rasā. Neticami, bet fakts - arī
rasai Jāņos piemīt maģiskas, pat ārstnieciskas īpašības, tāpēc ticējumos
ieteikts Jāņu rītā iet mazgāt seju rasā, lai visu gadu būtu skaistums, bet Jāņu
rītā pirms saullēkta savākti rasas pilieni esot svētīti un tos varot izmantot
ārstēšanā.
Jāņu ugunskurs. Jāņu ugunskurs ir neatņemama svētku sastāvdaļa, kas
simbolizē sauli un to ierīkoja svinību augstākajā vietā, vēlams - pakalna galā.
Ticējumi saka, ka uguns apspīdētie cilvēki un apkārtne saņem īpašu svētību,
veselību un spēku. Jāņu ugunskuru parasti aizdedzina līdz ar pēdējiem saules
stariem un uguni ugunskurā uztur līdz pat saullēktam. Papildus ugunskuriem var
tikt aizdegtas arī pūdeles jeb citviet sauktas par pundelēm, Jāņu lampām vai
svecēm. Jūras piekrastē senāk tika dedzinātas vecās laivas vai jūrā palaistas
degošas koka mucas. Jāņugunis bieži izmantoja arī zīlēšanai. Arī lēkšana pāri
ugunskuram ir sena tradīcija un lēkšanas brīdī esot svarīgi turēties sadotās
rokās, jo tad pārim būs ne tikai laime, bet arī odi nekodīšot atlikušo vasaru.
Papardes zieda meklēšana. Šis laikam ir
viens no visu laiku aizraujošākajiem Jāņu rituāliem. Ticējums saka, ka papardes
ziedot tikai vienu nakti gadā - Jāņos un tam, kam ziedu izdošoties atrast,
būšot gan bagātība, gan laime mūža garumā, gan spēja ieskatīties pagātnē un
nākotnē. Kāds ticējums vēsta, ka tam, kam laimējas iegūt papardes ziedu, tam
laimējas viss, ko tas vēlas. Ticējumos teikts, ka papardei piemīt daudz Saules
spēka, tā aizdzen māņu tēlus un ilūzijas, izstaro mīlestību un gaismu. Māja,
kur aug paparde, tiekot pasargāta no sliktām lietām un negaisa draudiem, bet,
ja līdzi tiek nēsāts papardes zariņš, tad cilvēks esot pasargāts no visa ļauna.
Zīlēšana. Jāņi ir viens no tiem laikiem, kad notiek arī aktīva zīlēšana
un nākotnes pareģošana. Visērtāk laikam izmantot tautas ticējumus un vadoties
pēc tiem, rast skaidrojumu interesējošajām lietām. Ja Jāņu naktī ap pusnakti
bridīšot pa ūdeni, tad būšot daudz naudas. Ūdens tuvumā vajadzētu tikt arī tām
jaunkundzēm, kuras grib apprecēties, jo, ja Jāņu naktī skatoties ūdenī, tad
varot redzēt nākošā precinieka seju. Cits variants ir sapīt divus vainadziņus -
vienu sev un vienu savam izredzētajam, mest upē un skatīties, kas notiks - ja
tie sapeldēs kopā, tad būšot gaidāmas kāzas. Saulrietā var savu vainadziņu arī
mest tuvumā esoša ozola vai ābeles zaros - pēc cik reizēm tas pakārsies kādā no
zariem, pēc tik gadiem būs kāzas. Pusnaktī savukārt atveroties debesis un ja
šajā brīdī kaut ko vēloties, tad tas arī piepildoties, bet, ja gulēt aizejot ar
vainagu galvā, kurš pīts no deviņām puķītēm, tad sapnī redzētais piepildoties.
Ticējumi iesaka atturēties no laulību slēgšanas Jāņu dienā, jo tās lemtas
neveiksmei.
Vēl daži ticējumi:
* Jāņu naktī vajagot iegriezt vienā eglē sirdi. Ja otrā rītā sirdī esot
maijvabole, tad griezējam tai gadā būšot liela laime.
* Ja priekš Jāņu dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts
vietā, bet, ja pēc Jāņu dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.
* Jāņu dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
* Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru nāk miegs.
* Cik tālu spīd liesmas no Jāņu uguns, tik tālu lauki
paliekot auglīgi, bet ļaudīm būs laba veselība.
* Kad Jāņu rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad
paliek skaists.
* Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un
veselība iematota visai dzīvei.
* Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem
sagaidāma kāda nelaime.
* Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabala vienu pusi ar sarkanu krāsu, aiziet
pie upes un met to ūdenī. Ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā
precēs nabagu, bet, ja naudas gabals nokritīs ar nesmērēto pusi, tad precēs
bagātu vīru.
* Jāņu naktī jaunām meitām krustcelēs jāvij vainadziņš no 9
šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem deviņi ziedi. Ar šo vainadziņu galva jāiet
gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.
* Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem, kas to redz ziedot, tas var izteikt
vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.
* Jāņu dienas rītā - pirms saules lēkta - nerunājot jāaiziet
uz pļavu tā, lai neviens neredz. No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags,
jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt,
vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
* Jāņu dienas pusnaktī jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē.
Tad varot redzēt līgavaiņa seju.
* Jānu dienā jāmazgā mute, bet nedrīkst slaucīt. Kas pa
sapņiem pasniegs dvieli, būs īstais.
Jāņu mielasts. Klājot svētku galdu nevajadzētu aizmirst par
tradicionālajiem Jāņu ēdieniem - ķimeņu sieru, raušiem un Jāņu alu.
Interesanti, ka pirmajam Jāņu alu jānobauda mājas saimniekam, lai pasargātu
māju un ģimeni no nelaimēm, bet apaļā ķimeņu siera gabaliņu vajadzētu nobaudīt
ikvienam, jo tas simbolizē sauli, veselību un veiksmi.
Jāņu siers
Sastāvdaļas:
1. 1 kg biezpiena
2. 5 l piena
3. 2 olas
4. 50 - 100 g sviesta
5. 50 - 100 g skāba krējuma
6. sāls
7. ķimenes
Gatavošana:
Pienu uzkarsē līdz 95 grādiem, pastāvīgi maisot, pieliek saberztu biezpienu. No
biezpiena skābuma piens pamazām sarec (par to nav jāuztraucas.) Ja biezpiens ir
salds, tad, lai piens ātrāk sarecētu un labāk atdalītos sūkaliņas, biezpienam
pēc saberšanas pievieno rūgušpienu (1/2 l) un samaisa. Kad piens sarecējis un
suliņas atdalījušās, maisīšanu un sildīšanu pārtrauc, ļauj piena receklim
nogulsnēties trauka dibenā. Tad suliņas nolej, biezpiena masu ielej mitrā
drānā, maisot un veltnējot pēc iespējas ātrāk notecina suliņas, neļaujot masai
atdzist. Pēc tam masu liek katliņā izkausētā sviestā un maisot pa daļām
pievieno ar krējumu, sāli un ar ķimenēm sakultu olu. Karsē, līdz masa kļūst
viendabīga (īsāku laiku karsējot, siers būs irdenāks, ilgāku - sīkstāks).
Gatavo siera masu liek ar sviestu ieziestā apaļā traukā un novieto vēsā telpā
zem neliela sloga un nospiež rituļa veidā. Atdzisušu sieru sagriež šķēlēs,
sakārto lēzenā traukā un pasniedz ar sviestu, medu, ievārījumu.
Medalus
Sastāvdaļas:
2 l ūdens
1/2 kārba iesala ekstrakta
1/4 pac. rauga
cukurs
medus
Gatavošana:
Uzvārītā ūdenī izšķīdina iesala ekstraktu , pieliek nedaudz
cukuru. Izšķīdinātu raugu šķidrumam pieliek, kad tā temperatūra nav augstāka
par 35 grādiem. Šķidrumu siltā vietā raudzē apmēram 5 stundas vai ilgāk. Tā kā
dzēriens būs zaudējis daļu salduma (norūdzis), saldumu papildina ar medu.
Medalu labi atdzesē, pasniedz ar medus vai biezpiena raušiem.
Pēc Indriķa hronikas un citiem avotiem medalu, turēja pat
līdz 20 gadiem, ieraktu zemē, mucās. Proti, to taupīja ļoti īpašiem gadījumiem,
piemēram, vecākā dēla precībām ar kaimiņvalsts karalistes princesi vai miera un
sadarbības līgumu slēgšanai ar potenciālo partneri vai ienaidnieku.
Stipruma ziņā alus, ko gatavoja mūsu senči un ko šodien
pieprot tikai nedaudzi, ir līdzīgs sarkanajam sausajam vīnam. Tikai vēl
stiprāks.
Informācija apkopota no interneta saitēm receptes.lv; folklora.lv;
saulesjosta.lv; tribine.lv; spoki.lv; dziesma.lv un citiem.
|
Kultūra 
