Esiet sveicināti Skrīveru dendroloģiskajā parkā!

No autostāvvietas ejiet cauri lapenītei un tā Jūs nonāksiet uz barona ceļa, paskatieties atpakaļ uz šosejas pusi: paveras skaists skats uz pilnīgi taisno ceļu, pa kuru barons brauca medībās, kalna galā bija barona putnu un lapsu audzētava.

Dodamies tuvāk strūklakai. Pa labi pievērsiet uzmanību Kanādas papelei, to pēc M. fon Siversa pavēles 1884. gadā par godu Siversu pirmā dēla Herberta dzimšanai iestādīja iemīļotais Siversa pils kučieris. No vienas saknes izdīguši četri stumbri, pēc ticējumiem jāsecina, ka arī baronam bija vairākas atvasītes.

Strūklaka pils priekšā izbūvēta 1897. gadā un saņem ūdeni no Kalnamuižas ezera pa priedē grebtām caurulēm. Interesants fakts, ka strūklaka atrodas 17 m virs Daugavas, bet 17 m virs strūklakas atrodas Kalnamuižas ezers, no kura strūklaka un pils saņēma ūdeni.

Nedaudz tālāk aiz strūklakas redzamas granīta kāpnes. Klīst leģenda, kad pils celtniecība gandrīz pabeigta, no meža iznācis sirms , balts vecītis – senlatviešu priesteris - un baronam teicis: „Tu sacirti savām kāpnēm mūsu upurakmeni, tavai pilij akmens uz akmens ilgi nestāvēs...”. Tā arī ir. Kāpnes stāv vēl šodien, bet pils vairs nav.

Neoficiāli zināms, ka pili pabeidza celt 1900. gadā. Tā tiešām bijusi iespaidīga – gari izstiepto divstāvu korpusu sadalīja rizalīta, erkeri, vairāki masīvi torņi. Torņus sedza stāvi četrslīpju jumti, no dzegas arktūras stūros izauga dekoratīvi tornīši ar kaltiem vējrāžiem. Lielākā daļa ailu bija pārsegtas pusloka arkām, atsevišķās vietās tās grupējās pa divi, trīs vai arī veidoja veselu arkādi. Pils gleznieciskā un dinamiskā apjoma iespaidīgumu izcēla sienu apdares materiāls – granīts, kā arī no tā darinātie, raupji apstrādātie stūru rusti. Pils lielie izmēri, spraigā, nedaudz smagnējā apjomu spēle un masīvo torņu silueti radīja patiesi viduslaicīgu noskaņu un romantiskas atmiņas par bruņinieku laikiem. Pilī bija redzamas no romānikas, gotikas un jūgendstila aizgūtas traktētā daļas. Sastopama ziņa, ka pils projektu izstrādājis tajā laikā Tērbatā (Igaunijā) praktizējošais arhitekts Rūdolfs Engelhards, bet pārliecinošu dokumentālu pierādījumu diemžēl tam nav.

Līdz mūsdienām saglabājies Skrīveru parks. Tas ir M.fon Siversa teorētiskā darba praktisks rezultāts.

Pievērsiet uzmanību stāvajai kraujai, tā uzmūrēta, lai rastos kalnu nogāzes efekts kā Kaukāza un Himalaju kalnu reģionos. Aiziesim pa labi līdz atpūtas laukumiņam, akmens kāršu galdiņš saglabājies no Siversa laikiem. 65 pakāpieni ved uz lejas terasi, kāpņu vienā pusē jāmēģina saskatīt Serbijas egli, otrā – Krimas priedi.

Lejā nekāpsim, bet griezīsimies atpakaļ un, vēlreiz pārejot pāri skatu laukumam, iesim aiz koka žoga. Te sākas parka daļa. Laukumiņā pie vecās pils terases ievērības cienīgi ir ogu īve, kalnu priede un lapsu mežvītenis. Pēdējais savu balsta koku tā apskāvis, ka tas „aiz lielas mīlestības”, gadiem ejot, nosmacis. Nedaudz dziļāk redzami divi pilnīgi dažādu augumu kadiķi. Zemei tuvākais - Kazaku kadiķis un gandrīz 3 m augstais - Zviedru kadiķis.

Ieejiet vecās pils parterā! Tas labi saglabājies un no tā paveras visskaistākais panorāmas skats visā parkā. Brīdi pavērojuši un varbūt nobildējuši pievērsīsimies atkal koku apskatei. Skatoties tieši pretī, pāri partera malai, Jūs raudzīsieties Himalaju reģionā, tuvāk Daugavai turpinās Āzijas un Eiropas stepju reģioni. Pa kreisi sākas Vidusāzijas kalnu un Sibīrijas reģioni.

Ejam ārā no partera un turamies vairāk pa labi, gar nogāzi. Tūlīt seko tiltiņš, pārejot pāri tam – ieejat Sibīrijas reģionā. Te jūs uzreiz sveicina Tatārijas kļava, kas nemaz neizskatās pēc kļavas, bet rudenī sapratīsiet kāpēc viņu tā sauc, un pāris soļus tālāk, pa kreisi, šim reģionam tik raksturīgās Ledebūras lapegles. Nedaudz pieturiet atpūtas vietā un pavērojiet kokus! Gadiem ritot, šie koki skrīveriešiem ir kļuvuši par savdabīgiem laika pareģotājiem: kad koki rudenī sāk dzeltēt, tad labs laiks vairs nav gaidāms un jāsteidz savākt atlikusī raža.

Taciņas labajā pusē ievērosiet nelielu celiņu, kas aizved pie barona Siversa slepenās alas. Tā izveidota mākslīgi, kurp tā vedusi, neviens nezina. Klīst stāsti, ka tā gājusi zem Daugavas un barons pa to gājis ciemos pie Kurzemes freilenēm. Cits stāsts vēsta, ka ala ved uz pils slepenajiem kambariem, kur barona tēvs, izbijis pirāts, noglabājis salaupītos dārgumus. Žēl, ka ala nav izturējusi augošo koku sakņu svaru un aizgruvusi.

Ejam uz priekšu. Milzīga skatam paveras Melnā priede, tai pretī, kreisajā pusē, visai necila Sibīrijas ciedru priežu audzīte. Tās ar savu vārgo izskatu kompromitē diženās Sibīrijas ciedru priedes, nav arī nekādu ziņu par to, ka šeit būtu ienācies kāds ciedru rieksts, šai sugai Skrīveros nepatīk. Atgriežamies pie Melnās priedes, aiz tās laideni uz leju turpinās „uzlecošās saules zemes” – Japānas reģions. Pavērojiet koku formas un izskatu! Vai jums tie neatgādina slavenos japāņu dārzus? Japānā, kā jau kalnu zemē, kokiem jābūt vismaz uz slīpuma, to secināja arī Siverss. Japānas un Amūras apgabalu koki tik cieši sastājušies blakus, ka jāpiedomā, pie kura reģiona pieder Daūrijas lapegle, tai blakus Amūras korķa koki, nedaudz uzspiežot uz šī koka mizas var sajust to īsto korķi, bet mizu gan nevajag plēst.

Pretējā pusē paceļas papele „Tristis Deutschland”, aiz tās paliela Menzīsa jeb zaļo duglāziju audze. Tās labi piemērojušās mūsu klimatam, tāpēc kokaudzētavām Latvijā sēklas dod tieši Skrīveru dendroloģiskais parks. Paejot garām papelei, esam nonākuši Ziemeļamerikas reģionā. Prērijas nolaideni stiepjas līdz Daugavai – Siversa „okeānam”. Ja dosieties pa kreisi, atradīsiet prēriju skatu vietu un saīsināsiet pastaigu. Es piedāvāju doties pa labi, Daugavas virzienā - tieši uz Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrasti un Kanādu.

Ejot pa spokaino, sausseržu iekļauto eju, pirmā, kam pievērsīsiet uzmanību būs, Milzu tūja, ja diena karsta, tad jau iepriekš sajutīsiet tūjas saldi rūgto aromātu. Ejot aizvien zemāk, arī biezoknis kļūst pārredzamāks. Esiet sveicināti prērijās!

Šeit nu gan būs jāizvēlas - pa kreisi turpinās Ziemeļamerika un Kanāda, bet pa labi - ne mazāk interesantie, ēnainie Āzijas un Eiropas reģioni.

1. Pa kreisi, Amerikas okeānu piekrastes un Kanāda. (1. maršruts skatāms sadaļā Tūrisms/ Baudi Skrīverus!/Pastaiga caur Skrīveru dendroloģisko parku/ pastaiga gar Amerikas okeānu piekrastēm)
   
2. Pa labi, Eiropas un Āzijas apgabali. (2. maršruts skatāms sadaļā Tūrisms/ Baudi Skrīverus!/Pastaiga caur Skrīveru dendroloģisko parku/ pastaiga caur Eiropas un Āzijas mežiem)