Kora Dīvaja 15 darbības gadi Skrīveru dziedāšanas tradīciju laiku lokos

Šogad (2009), 2. maijā, Skrīveru pagasta koris Dīvaja svinēs savu 15 gadu (1994-2009) darbības jubileju 135 gadu ilgajā jaukto koru dziedāšanas tradīciju vēsturē Skrīveros. Apjautājot vecos skrīveriešus, ir grūti atrast un nolikt atskaites punktu kora pastāvēšanas sākuma dienai, jo koru dziedāšana pagastā nekad nav izsīkusi - tai ir bijuši aktīvāki un klusāki periodi un, protams, arī pārmaiņu brīži, kad nāca padomju vara un veidojās kolhozi. Tādēļ arī izvēle šim gadu skaitlim 15 šobrīd ir saistīta ar jauktā kora atdzimšanu un arī apvienošanos ar kultūras namā esošo sieviešu kori pēc Skrīveru izmēģinājumu saimniecības likvidēšanās.

Atskatoties aizgājušo gadsimtu vēsturē, var atrast daudzas liecības par Skrīveru ļaužu kora dziedāšanas tradīcijām, kas apliecina to pastāvēšanu vairāk kā 100 gadus. Tādēļ, tuvojoties kora jubilejas koncertam, jauktā kora dziedātājām Sandrai Ozolai un Ilvijai Līvmanei radās vēlme apkopot vēsturiskās ziņas. Mūsu palīgi šajā pagātnes ceļa izstaigāšanā ir Lidija Ieriķe, Skrīveru pagasta bibliotekāre Karmena Ulpe, Daina Sarkanbārde, Rasma Bodniece, Velta Vīksne, Māra Siliņa, kā arī informācija ir iegūta Aizkraukles Kalna Ziedu muzejā, laikrakstā Skrīveru Vārds, grāmatā Skrīveru skolai 140.

No muzeja fondiem

Kad norima Otrā pasaules kara vētras un padomju tauta sāka veidot savu sociālistisko kultūru, Skrīveru pagasta Stirnu ciemā tiek noorganizēts jauktais koris, kuru vada Laimdota Sarkanbārde. Drīz pēc tam Skrīveru tautas namā dziesmu draugi dibina sieviešu ansambli un to vada Aina Lubāniete. Pamazām ansamblī nāk klāt jaunas dziedātājas līdz sastāvs ļauj izveidot sieviešu kori un to vadīt apņemas Pēteris Pelčers.

Klausoties atmiņu stāstus

Kora dziedāšanas tradīcijas Skrīveros sniedzas nu jau pāri gadu simtam. Koncertā, kurā piedalījās visi rajona kori, nesen atzīmēja 120 gadu jubileju kopš novadā tautskolotājs Jānis Bankins nodibinājis pirmo vīru kori no Aizkraukles draudzes skolas absolventiem. Tā sastāvā bijuši arī skrīverieši, arī Pēteris Baldavs, kurš pēc Cimzes skolotāju semināra beigšanas atgriezās dzimtajā pusē un noorganizēja pirmo jaukto kori un dziedāšanas biedrību. No šī laika Skrīveros, kā likums bijuši divi pieaugušo kori - tā raksta Uldis Švēde vīru kora Staburags prezidents laikrakstā Komunisma Uzvara 1985.gada 6.aprīlī.

 „Pie ilggadīgā Skrīveru koru diriģenta Pētera Pelčera kapa atmiņās dalījās viņa meita Ilga Šeļegovska. Pelčeru dzimtā kordiriģenti ir jau vairākās paaudzēs. Tēva darbu turpināja meita Ilga, mācot dziedāšanu Pļaviņu vidusskolā, savukārt viņas meita, Pētera Pelčera mazmeita Alda Šeļegovska, arī ir pazīstama diriģente, viņa vada meiteņu kori Skanda Rīgā. Atcerējāmies Kārli Krūmiņu, kurš Skrīveros korus vadījis jau 30.gados un pēc Andreja Lubānieša nāves uzņēmies arī orķestra vadību. K.Krūmiņš kori vadījis arī 60.gados. Pieminot Andreju Lubānieti,  vietējās pamatskolas skolotāju, koru un orķestra vadītāju, pašdarbības entuziastu, Villija Zirnīte atcerējās, kā reiz vasarā, kad aizņemtības dēļ koristi nav varējuši vienoties par mēģinājuma laiku, diriģents Lubānietis teicis: „Es varu pusnaktī atnākt, ka tikai jūs varat atnākt!". Tas liecina par viņa lielo pašaizliedzību," no laikraksta Skrīveru Vārds 1998. gads Nr.10.

Sākot strādāt kultūras namā 1957. gadā, Lidija Ieriķe par koru darbību atceras, ka tolaik Skrīveros Kārļa Krūmiņa vadībā darbojās spēcīgs jauktais koris. Kolektīvs piedalījās vairākos Latvijas Dziesmu svētkos Rīgā un arī viņai nācies tajā kolektīvā dziedāt un atmiņā ir palikusi sieviešu kora  Emīla Dārziņa „ Nāras dziesma". Lidija daudz zina stāstīt par koru tradīcijām arī pirms savas ienākšanas Skrīveros: „Kultūras namā šo laiku dziedāja sieviešu koris, kuru vadīja Pēteris Pelčers, vēlāk Gunita Zilvere. Atceros, ka 1948. gadā sieviešu koris ieguva godalgotu vietu Ogres apriņķī un Jānis Dūmiņš kolektīvu ļoti slavēja, tādēļ arī dziedātājas vēl ilgi ar iegūto panākumu apkārtnē lepojās, ka, dziedot kā lakstīgalas". Visus šos gadus līdz atkal kultūras namā atnāca saimniecības kora dziedātāji darbojās sieviešu koris, kas tā arī pilnībā neiznīka, lai gan vienu brīdi tā sastāvs bija sarucis līdz tādam dažu pensionāru sastāvam. Lidija stāsta: „Atceros, ka diriģentu meklējumos pie mums bija aicināts kolektīvu vadīt pat Edgars Račevskis, taču tas kaut kā neizdevās". Pāris sezonas kori vadīja Andris Rebhūns līdz jauktā kora darbība pārcēlās uz Skrīveru Izmēģinājumu saimniecību, jo tur uzcēla jaunu kantora ēku un bija sava kultūras dzīve, piebilst Lidija.

Darbs un dziesma draudzību saista

Vērtīgu un bagātu vēsturisko arhīvu par Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jaukto kori ir saglabājušas Rasma Bodniece un Velta Vīksne. Apkopotajā materiālā ir precīzi pierakstīti kora nozīmīgākie notikumi, saglabāti raksti no laikrakstiem, ielūgumi, medaļas un, protams, liels Jura Vīksnes fotogrāfiju klāsts. Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jauktajam korim pirmais mēģinājums notiek 1969.gada 29.janvārī un tajā piedalās 34 dziedātāji, diriģente Gunita Zilvere un kormeistars Juris Zilvers. Koris veiksmīgi piedalās rajona skatēs un divus gadus pēc kārtas iegūst 2.vietas, kā arī aktīvi ņem dalību rajona organizētajos un Skrīveru kultūras pasākumos.

1971. gadā kori sāk vadīt Eduards Muižarājs un šajā gadā korī jau dzied 70 dalībnieki. Kolektīva sniegums skatēs sasniedz iegūtas pirmās vietas, kas, nenoliedzami, stiprina kori.

1973. gadā rajona skatē koris iegūst 1.vietu, taču to nākas dalīt ar Aizkraukles skolotāju kori. Šajā gadā koris piedalās Dziesmu svētku simtgades koncertā Mežaparkā. Laikraksts „Komunisma Uzvara" 1973.gada 3.aprīlī raksta: „Ar lielu atbildības sajūtu šim grandiozajam kultūras dzīves pasākumam gatavojas arī Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jauktais koris. Kaut pilnībā apgūts 26 dziesmu lielais repertuārs, diriģenta Eduarda Muižarāja vadībā vēl un vēl tiek meklēts vajadzīgais skanējums, rasts kopīgs ansamblis. Savu satīto dziesmu kamoliņu skrīverieši pratuši arī allaž nest tālāk tautā, rīkojot koncertus gan savās mājās, gan arī viesojoties kaimiņos." Laikrakstā Komunisma Uzvara 1973. gada 5. maijā  Daumants Reiters Em. Melngaiļa Tautas mākslas nama mūzikas sektora metodiķis, žūrijas komisijas loceklis: „Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jauktais koris, kura māksliniecisko vadību diriģents Eduards Muižarājs pārņēma pirms vairākiem gadiem, dzied skanīgi. Radošā sadarbība ir stabila un pārliecinoša. Apsveicama ir diriģenta griba izvēlēties visgrūtāk veicamos uzdevumus." Laikrakstā žūrijas komisijas loceklis savu vērtējumu sniedz par 11 rajona jauktajiem koriem, kas dziedāja toreizējā Stučkas rajonā.

1974. gadā Skrīveros notiek komponista Arvīda Žilinska autorkoncerts, kurā piedalās arī pats mākslinieks. Kora dalībniece I.Kruskopa laikrakstā Komunisma Uzvara raksta: „...Kaut pēc Dziesmu svētku simtgades un tās nogurdinošajām koru skatēm aizvadītais gads korim bijis mazas atelpas gads, reizē ar obligāto repertuāru patstāvīgi tika sagatavots komponista Arvīda Žilinska autorkoncerts, kurā kā goda viesis un reizē pianists piedalījās arī pats autors, dāvinot korim vienu no savām jaunrades dziesmām Maize. ...Bet šogad diriģents E.Muižarājs kopā ar kori sev spraudis arī citu uzdevumu - sagatavot komponista profesora Jāņa Ozoliņa autorkoncertu."

1975. gads kora radošajā dzīvē ir bagāts ar krāšņiem koncertiem, jo tiek organizēts profesora Jāņa Ozoliņa autorkoncerts Skrīveros, koris piedalās komponista A.Žilinska skanošajās dienās Saukā un rīko E.Dārziņa 100. dzimšanas dienas atceres koncertu Skrīveros. Kora dalībniece I.Kruskopa laikrakstā raksta: Nesen pie komponista sabrauca tuvi un tāli viesi, lai piedalītos skanošajās dienās Saukā, kas bija veltītas viņa 70 dzīves un 50 darba gadu jubilejai. Kopā ar pašu mājas ļaudīm - Jēkabpils pilsētas Oškalna kultūras nama jaukto kori te dziesmu priekš dalījās arī Skrīveru izmēģinājumu saimniecības un zvejnieki kolhoza Uzvara jauktais koris Vilnis, kā arī pazīstamie Tautas koris Daile, Kokle, Kaiva un Tēvzeme. Skrīveru izmēģinājumu saimniecības koris jubilāru sveica ar viņam veltīto dziesmu Maize.

1985. gads ir Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jauktā kora 15 darbības gadu jubilejas gads. Kolektīvs šajā gadā arī piedalās Dziesmu svētkos Mežaparka estrādē Rīgā. Laikrakstā Komunisma Uzvara 1985.gada 31.martā A.Kļaviņa LVU žurnālistikas studente par Skrīveru kora dziedātājiem raksta: Šie darba rūķi un dziesmas apsēstie cilvēki ir tie, uz kuriem var paļauties gan lietū, gan saulē ... Garīgi bagātāki cilvēki būs darbā spējīgāki! Kas ir šie cilvēki, par kuriem sacīti tādi gaiši vārdi! Tie ir Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jauktā kora dalībnieki. Kora, kurš nešaubīgi tiek minēts starp rajona spilgtākajiem dziedošajiem kolektīviem, kurš šogad svinēja savu piecpadsmito jubileju. Par viņiem varētu stāstīt daudz. Viskrāsaināk to, protams, spētu darīt viņi paši, kas sava kora piecpadsmit gadu ilgo vēsturi rūpīgi apkopojuši kora albumos, fotoavīzēs, ekskursiju dienasgrāmatās. Uldis Švēde laikrakstā Komunisma Uzvara 1985.gada 6.aprīlī: Skrīveros darbojas kultūras nama sieviešu koris un Izmēģinājumu saimniecības jauktais koris un abos šajos kolektīvos jūtamas gadsimta gaitā ieskaņotās tradīcijas. Blakus ilggadīgiem dalībniekiem, koru veterāniem, kuri vēl kā savus atceras ilggadīgos Skrīveru diriģentus Andreju Lubānieti, Pēteri Pelčeru, Kārli Krūmiņu un Eduardu Muižarāju, ir jaunieši, kuri savās rokās pārņem latviešu tautas garīgās darbības raksturīgo izpausmi - kora dziedāšanu. Skrīveru izmēģinājumu saimniecības jauktais koris ir pats lielākais, ilggadīgākais un stabilākais mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs Stučkas rajonā.

Pēc jubilejas gada koris turpina aktīvi koncertēt Skultē, Vecumniekos, Saulainē un Rundāles pilī. Māra Siliņa laikrakstā Komunisma Uzvara 1986.gada 14. jūnijā raksta: Kolektīvs izaudzis gandrīz līdz 70 dziedātājiem. Dziedātāju sastāvs ir mainījies, tomēr ir kodols, cilvēki, kuri dzied no kora dibināšanas dienas. Tie ir 12 entuziasti: galvenais agronoms Gunārs Sakss ar dzīvesbiedri Lidiju, bijusī arodkomitejas priekšsēdētāja Dzidra Rudzīte ar dzīvesbiedru Augustu, Alise un Jānis Līdaki, pensionētās skolotājas Marija Rīdūze un Nadežda Plakane, Graudiņu ģimene - Vizma un Kārlis, galvenais veterinārārsts Arvīds Liedskalniņš, Millija Plaude, Rasma Bodniece, Alfons Ziediņš. 1987. gadā jauktā kora vīri un arī vīru ansamblis, pieaicinot vēl jaunus dziedātājus, nodibina vīru kori.

Labākās dziesmas vēl dziedamas, labākie stāsti vēl stāstāmi

„Kolektīvs veidojās un toreizējā Skrīveru pagasta sekretāre Ilona Rūķe pierunāja nākt par diriģentiem Anitu un Jāni Garančus, kas iegādājās Skrīveros lauku māju. Uzrunājot Garančas kundzi, viņa piekrita. Tas vispār bija grūts laiks, jo mainījās visi finansējumi kultūras namam. Kad jaukto kori sāka vadīt Anita Garanča, mums nebija naudas, ko algā samaksāt, tādēļ reiz pat ar pagasta priekšsēdētāju Broņislavu Mačuļski gājām pie pirmajiem vietējiem uzņēmējiem lūgt 50 latu, lai varētu norēķināties ar diriģenti", saka Lidija.  

No Lidijas Ieriķes lietvedības pierakstiem kultūras namā: Kad 1994. gada vasarā Skrīveru pašvaldības delegācija ciemojās Norvēģijā, pagasta sekretāri Ilonu Rūķi sajūsmināja tur dzirdētais un redzētais vietējā kora sniegums. Atgriezusies mājās, Ilona sāka organizēt dziedātājus. Pirmie pieteicās turpat desmit bijušā saimniecības kora dziedātāji, un, lai cik aizņemti nebūtu, kori vadīt neatteica Anita un Jānis Garanči.

1994. gada 7. oktobrī koris sanāca uz savu pirmo mēģinājumu. Kad 1995.gadā Skrīveros ieradās norvēģu koris, skrīverieši viņus varēja sagaidīt ar daudzām skanīgām dziesmām. Šķiroties koris saņēma uzaicinājumu braukt ciemos uz Norvēģiju. Lai cik nereāls likās šis sapnis, tomēr tas piepildījās, un 1997. gadā no 6.-13. augustam koris ciemojās Norvēģijā Aurē.

1998. gadā koris piedalījās savos pirmajos lielajos Dziesmu svētkos. Ikdienā regulāri notika mēģinājumi. Koris piedalījies visos rajona un pagasta pasākumos - rajona dziesmu svētkos, dziedājis kapusvētkos Skrīveros un Aizkraukles pagastā, Ziemassvētkos un Ražas svētkos Aizkraukles baznīcā, Zemkopības institūta 50. gadu jubilejā, arī Dziesmu svētku ieskaņas koncertā Latviešu biedrības namā Rīgā. Lielās aizņemtības dēļ no 1997. gada kori vairs nevada Anita Garanča, bet dziedātājiem viņa joprojām ir palikusi savējā. Nu jau trešo gadu jaunā diriģente Gunta Jančenko apvieno mācības Latvijas Mūzikas Akadēmijā ar kora vadīšanu. Nežēlojot savu laiku, viņa ir daudz strādājusi, lai dziesmas labi skanētu gan Norvēģijā, gan Dziesmu svētkos, gan daudzajos pasākumos tepat uz vietas.

Gunta 2002. gada jūlijā aizveda kori uz Austriju piedalīties festivālā Grācā. Bet no 2002. gada novembra kori sāka vadīt diriģents Ferijs Millers, sagatavojot kori XXIII Dziesmu svētkiem, un šajā laikā zonā koris ieguva pirmo vietu. 2004. gada augustā koris devās braucienā uz Ungāriju un piedalījās festivālā.

Daina Jungmane (Skrīveru Vārds 1998. gads Nr.10) par XXII Dziesmu svētkiem 1998. gadā: „Skrīveru koros dziedu no 1973. gada rudens. Man šie ir jau sestie Dziesmu svētki. Koris ir mana lielākā bagātība, dziedot aizmirstas visas ikdienas rūpes. Arī ar šo svētku norisi esmu ļoti apmierināta. Pirmais patīkamais brīdis bija tad, kad pagasta vecākais Pēteris Jansons pirms izbraukšanas uz Rīgu atnāca pie mums, novēlēja pašdarbniekiem laimīgu ceļu un uzdāvināja mēģinājumiem ļoti skaistus krekliņus ar uzrakstu Skrīveri. Šie Dziesmu svētki dziedātājus pārbaudīja gan ar aukstumu, gan karstumu. Lietus dēļ par saīsināja mēģinājumus. Šogad Svētku repertuārs koriem bija ļoti grūts - sevišķi vokāli simfoniskajā koncertā. To bez vārdu un nošu grāmatiņas nemaz nevarēja nodziedāt, kaut gan daži skatītāji par to bija negatīvi izteikušies. Visaizkustinošākais brīdis bija Haralda Medņa diriģētā „Gaisma pils". To dziedot, koristiem acīs bija asaras. Vislielākā Skrīveru koristu pateicība jāizsaka mūsu diriģentei Guntai Jančenko. Viņa, kā saka, stāv un krīt par kori. Jāpateicas arī Anitai Garančai, jo viņa savulaik koristiem iedvesa pārliecību, ka varam apgūt grūto repertuāru un Skrīveru koris varēs dziedāt Dziesmu svētkos."

Sandra Ozola, kora Dīvaja prezidente: Upes Dīvaja plūdumā saskatu atšķirības starp tēlaino pavasari un nepatstāvīgo ziemu, starp mūsdienām un laiku pirms vairāk kā 100 gadiem. Maza, necila upīte, kuru Latvijā daudzi nezin, jo nav nekāda garā, bet tā var lepoties, ka ietek mūsu likteņupē Daugavā. Andrejs Upīts savā darbā Zaļā zeme aprakstīja upi Dīvaja Brīviņu gruntnieka Jorģa Vanaga braucamā ceļa malā šādi: Upe šalca tepat lejā, soļu piecpadsmit no ceļa, bet saskatāma nebij. Krūmu saaudze zem prāvajiem izstīdzējušiem baltalkšņiem, zāle un apeņu piestīgota tik biezi, ka aitas varbūt izlīstu cauri, bet govs pat nemēģināja. Spēcīgi gandrīz slāpējoši smaržoja svaigas sveķainās lapas, ievziedu vītums, pavasara mikluma piesūcinātā zeme.  Lai daudzinātu Skrīverus, kolektīvs atkārtoti 2001. gadā kora nosaukumā izvēlējās upes Dīvaja vārdu, un ik reizi, stāstot par kolektīva nosaukumu, allaž nākas aprakstīt šo pagasta dabas stūrīti un atgādināt Andreja Upīša literāro devumu. Dīvajieši, tie esam mēs - skrīverieši, kuri ar dziesmu kopā ir vairāk kā 100 gadus, darbojoties noteiktā laika posmā kādā no dziedošajiem kolektīviem. Tādējādi kolektīvam ir gods nest Daugavas pietekas vārdu un vairot pagasta tradīcijas laiku lokos. Jubileja ir svētki katram dziedātājam, vadītājam ar savām atmiņām, ar darbošanos kolektīvā, uzrakstot kādu no lappusēm Skrīveru koru dziedāšanas tradīciju vēsturē. 

Ferijs Millers, jauktā kora Dīvaja diriģents: Mans ceļš pie kora Dīvaja sākās nejaušā sarunā 2002. gada vasarā ar tālaika Aizkraukles rajona virsdiriģentu Uģi Reķi. Ieminējos, ka vairāku iemeslu dēļ gatavojos atstāt darbu ar jaukto kori Zemdega Baložos un tāpēc meklēju darba iespējas ar citu kori. Šīs sarunas sekas bija tādas, ka rudens pusē oktobra beigās saņēmu Baibas Dronkas aicinājumu kļūt par kora Dīvaja diriģentu. Piektdien, 8. novembrī 2002. gadā notika pirmais mēģinājums ar manu jauno kolektīvu, bet jau 16. novembrī Valsts svētku koncertā Dīvaja manā vadībā dziedāja 2 dziesmas.

Mani pirmie iespaidi bija pretrunīgi. Visvairāk priecēja mazā, bet izcilā tenoru grupa, kas izcēlās arī ar ļoti ātru uztveri darba procesā. Basiem turpretī pietrūka dinamiskā potenciāla, kas atstāja iespaidu uz kopējo kora ansambli. Sieviešu balsu grupas savā skanējumā bija raibas, bet varēja just, ka starp dziedātājām ir arī ļoti labu balsu īpašnieces, kas ap sevi saliedē vājākās kora dalībnieces. Manā subjektīvā skatījumā pēc vairāku sezonu darba kora skanējums izlīdzinājās, kļuva viengabalaināks. Par to liecina manā atmiņā saglabājušās vairākas ļoti spilgtas uzstāšanās, arī rajona koru skatēs.

Šodienas koris Dīvaja nenoliedzami ir kora dziesmas entuziastu saime, kas savas muzikālās izpratnes un vokālās varēšanas iespēju robežās cenšas sniegt patiesu māksliniecisku baudījumu klausītājam un tādējādi arī gandarījumu sev. Gatavojoties kora jubilejas koncertam, esam iestudējuši divus lielākus skaņdarbus no latviešu klasikas zelta fonda - Andreja Jurjāna „Tēvijai" un Jāzepa Vītola „Beverīnas dziedonis". Koncertā skanēs arī citas ļoti populāras kora dziesmas, kā arī dažas mazāk zināmu autoru tautas dziesmu apdares. Minēšu, piemēram, Didža Rijnieka „Rīta dziesmiņu", kurā asprātīgi apdarināta populārā melodija „Kur tu teci, gailīti manu". Šogad apaļo 50 gadu jubileju atzīmē arī komponists Jānis Lūsēns, kura daiļradē Dīvaja ir smēlusies visas manas darbības laikā ar kori. Koncerta programmā esam iekļāvuši trīs jubilāra dziesmas, no kurām gribu izcelt „Pūt, vējiņi" ar Guntara Rača dzeju. Šī deviņdesmito gadu sākumā radītā dziesma savu aktualitāti nav zaudējusi arī šodien: Pūt, vējiņi! Pūt arvien spēcīgāk! Dzen projām nelaimes! Dievs! Palīdzi šo laiku izsāpēt!

Skrīveru kora dziedāšanas tradīciju ilgā un stiprā saglabāšanās ir kā Zaļās zemes dižozols, kurš gadsimtu lokos ir kupli zaļojis, pa vidu saņēmis arī kādu zibens cirtienu un izturējis ziemas salu, ik pavasari dzinis jaunas lapas, nu jau pārsniedzot 135 gadskārtu. Muzikālo notikumu virtene ozola stumbra lielumu padara grūti izmērāmu, bet savu spēcīgo sakņojumu arvien dzen sieviešu korī Baltābele, jauktajā korī Dīvaja un, iespējams, arī kultūras nama mazajos bērnu ansamblīšos.

Koris Dīvaja laipni aicina skrīveriešus, bijušos kora dziedātājus un viesus 2009. gada 2.maijā uz jubilejas pasākumu, lai kopā aplūkotu vēsturisko fotogrāfiju izstādi un noklausītos jauktā kora un draugu kolektīvu sniegto koncertu, kā arī dalītos atmiņās par bagātajiem gadiem kora dzīvē.