Bindus dienu svin 21. martā. Latvieši Benedikta dienu sauc vēl par Bindus, Binduļa, Bimbula, Bindukša dienu. Tā iekrīt pavasara saulgriežu laikā, kad diena un nakts vienā garumā un daba arvien vairāk sāk atdzīvoties no ziemas sala. Tāpat kā Ģertrūdes, arī šo dienu sauc par Kustoņu dienu, un to pieskaita dabas atmodas dienām. Arī Benedikta dienas tautas tradīcijas neatšķiras no ģertrūdes dienas tradīcijām. Tautas dziesmas šo dienu nepiemin. Ģalvenās Benedikta dienas tradīcijas vēršas pret kaitīgiem kustoņiem, sevišķi čūskām, jo tās šai dienā mostas no ziemas miega. Mežā braukšana šai dienā ir aizliegta. Nedrīkst mājās vest ne kokus, ne žagarus, ne zarus lauzt, lai čūskas nenāktu līdzi.

Bindus diena latviešiem esot pussvētdiena – kukaiņu diena. Tad zeme paliekot silta un visi tārpi, skudras, kukaiņi, sākot kustēties. No kāda ticējuma redzam, ka kustoņi, kas nebūtu pamodušies Ģērdas dienā, ceļas Bindas dienā, jo Binda ir vēl spēcīgāks kā Ģērda.

Sakarā ar lāča pamošanos jāmin arī cilvēka agrā celšanās. Bindus dienā nedrīkst ilgi gulēt, jo šinī dienā lācis ceļas augšā, un kas pēdējais paliek gultā, tam lācis atstāj savu miegu.

līdz ar pavasara sākumu, zemkopji sāk domāt par pavasara darbiem. tūlīt pēc Benedikta dienas, sākas arī sējamais laiks, kurš ilgst līdz Urbāna dienai – 25. maijam.