Kad tos svin?

            Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Šogad Meteņi svinami no 13. - 16. februārim. Parasti svinēšana sākas sestdienas vakarā, tad sekojošā svētdienā ir Meteņu diena un pirmdienā Pelnu diena. 

Ko Meteņi nozīmē?

            Meteņiem un Pelnu dienai ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā:  Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā - Pelnu dienā - sākas pavasaris un jauns gads. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu.

Ko liek galdā Meteņos?

            Metenis nekad nenāk tukšām rokām. Viņam vienmēr līdzi miežu plāceņi, bet sevišķi zīmīgs ciema kukulis ir cūkas galva vai cūkas ausis.

Meteni saņem saimniece, tūlīt kurdama pavardā uguni mielasta gatavošanai.

            Meteņu vakara galvenais notikums ir Meteņu mielasts, kuŗā simboliski piedalās arī pats Metenis.

            Meteņa mielasta ēdienos redzama liela dažādība. Gatavo ne tikai cūkas galvu, smeceri, cūkas ausis un kājas, bet arī miežu un kaņepju plāceņus un slokātņus (plāceņus ar pildījumu) un cep pīrāgus. Bez tam īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis jeb grūdenis, ko gatavo no žāvētas cūkas galvas puses, savārot ar grūbām un kartupeļiem.

            Ar bagāti sagatavoto Meteņa mielastu var bez rūpēm uzņemt viesus, kas atbrauc no tuvienes un tālienes. Meteņos tālo ciemu braukšanai ir simboliska nozīme - tā veicina linu un lopu labu padošanos nākamā vasarā.

Kā šos svētkus svin?

            Meteņos ciemojas vairākas dienas no vietas:  iesāk Meteņa vakarā un kādreiz mājās brauc tikai trešā dienā - Pelnu dienā.  Parasti ciemos braukšana jau iepriekš sarunāta, bet Meteņos viesi ierodas arī bez aicināšanas, sagaidot labu uzņemšanu.

            Meteņu dienai ir jautrs raksturs.  Meteni visi gaida ar prieku.  Izbeidzas garo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzas uz pavasara darbiem.  Dienas kļuvušas gaišākas un saulainākas. 

            Jo sevišķi  priecīgi par Meteņa atnākšanu ir bērni, un tas izpaužas viņu nodarbībās, vizinoties ar ragaviņām.  Tāpat kā ticējumi, tā arī daudzas tautas dziesmas vēsta, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki. Pašā Meteņa vakarā vizināšanās izdarībā piedalās visi sētas ļaudis.

Bērni, laižoties no kalna, cenšas pārspēt cits citu un savā starpā sasaucas:

                                    Manam tēvam gari lini,
                                    Manam tēvam vēl garāki,
                                    Manam tēvam visgarākie.

                                    Manam tēvam gari lini, zelta poga galiņā;
            Vizināšanās ar ragaviņām turpinās visu Meteņa dien. Lai šī jautrā nodarbība nebūtu jāpārtrauc ar ēdienreizi sētā, tad ēdienu var paņemt līdzi.     

            Meteņu vakara norisēs iekļaujas arī budēļu saņemšana un budēļos iešana uz citām sētām.  Meteņi ir pēdējā budēļos ejamā reize, jo budēļi pieder ziemas nodarbībām.  Pēc Meteņiem sākas pavasaris un tad budēļos vairs neiet.

Meteņu svinības izbeidzas ar nākamās dienas - Pelnu dienas - atnākšanu.

Pirmdiena pēc Meteņiem ir Pelnu diena, ar kuru senajā laika skaitīšanā iesākas jauns gads.

Šis tas iz folkloras par Meteņiem -

Kāds laiks Metenī - tāds būs arī Lieldienā.

Ja Metenī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā.

Ticēja, Metenī izdodas burvestības par labu nākamās vasaras ražai. Šī buršanās notika tā: viens staigā pa dārzu, otrs stāv dārza malā un prasa: "Ko tu tur dari?" Gājējs atbild: "Kurmjus minu." Stāvētājs saka: "Min, min, ka vari visus izmīt!" Tas darāms trīs reizes!

Ja Vastlāvī apgriež matiem galus, tad viņi aug gari. (LTT 19886)

Meteņa dienā nedrīkst šūt, tad aug gari pirksti. (LTT 19894)

Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads. (LTT 20044)

Metens sola saltas dienas,
Sola visus sasaldēt;
Krausim malku vezumā,
Vedīsim Meteņam,
Lai sakura lielu guni,
Lai sasilda pasaulīti.

Kad atnāca Metenītis,
Tad vārīju cūkas ausi,
Tad vārīju cūkas ausi,
Lai liniņi gari auga.
Iemet' ausi tarbiņā,
Gāj' uz kalnu šlūcēties;
Cik no kalna nolaidos,
Tik no auses nokožos.

 Dažas adreses, kur palasīties vairāk -

http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/meteni.htm

http://www.dievturi.org/Meteni_000.htm

http://lv.wikipedia.org/wiki/Mete%C5%86i