You will not be able to view this website in all its glory until you upgrade your browser to one that supports web standards.

Sākums arrow Tūristiem arrow Daugavas dabas parks
Lielais susuris (Glis glis) PDF Drukāt E-pasts
Autors administrators   

Lielais susuris, miegapele.

Susurs
Latvijā lielie susuri mīt Daugavas ielejā pie Skrīveriem un Gaujas ielejā pie Siguldas. Dzīvnieciņš iecienījis vecus platlapju mežus upju ielejās, kur ir daudz dobumainu koku. Susuris savu mājvietu iekārto koku dobumos, vecos celmos, cita dzīvnieka vai paša izraktā alā, vai arī labi apslēptās vietās ēkās.

Susurs
Midzeni būvē no dažādiem materiāliem: sausām lapām, zāles, salmiem, papīriem. Susuris ļoti veikli, strauji un graciozi pārvietojas pa koku stumbriem un zariem, spējīgs veikt vairākus metrus tālus lēcienus no koka uz koku, kā arī izlīst pa divus līdz trīs centimetrus platām spraugām.

Susurs
Grauzējs lielākoties iecienījis veģetāru barību, pavasarī tie ir koku pumpuri, jaunie dzinumi, lapas un ziedi, pārējā laikā - ozolzīles, augļi un lazdu rieksti. Kukaiņus, to kūniņas, gliemjus, sliekas, zirnekļveidīgos ēd ļoti reti. Arī ziemai uzglabā ozolzīles, ar kurām pamieloties pusnomodā.

Susurs
Riesta laiks susuriem ir drīz pēc mošanās. Jūlijā vai augustā piedzimst trīs līdz četri mazuļi, kurus māte aptuveni mēnesi baro ar pienu. Mazuļi susurim var būt divreiz gadā. V. Pilāts stāsta, ka ir zināmi gadījumi, kad pavisam mazi susurēni atrasti arī oktobrī, taču tie nav dzīvotāji. Ģimene dzīvo kopā līdz nākamā gada pavasarim un visbiežāk ziemo vienā midzenī.

Susurs
V. Pilāts lielo susuri pēc ārējām pazīmēm raksturo kā vidēja izmēra žurku ar kuplu asti. E. Tauriņš savā grāmatā «Latvijas zīdītājdzīvnieki» raksta, ka miega pele ir grauzējs ar slaidu ķermeni un biezu, mīkstu un samērā garu apmatojumu. Tā ķermeņa garums ir 15-20 centimetri, masa 150-180 grami, rudenī var sasniegt pat 280 gramus.

Susura galva ir iegarena, ar nelielām, noapaļotām, biezi apmatotām ausīm un lielām acīm. Mugura un sāni pelēki vai brūnganpelēki ar sudrabainu nokrāsu. Vēders un krūtis bālgani ar dzeltenīgu nokrāsu. Astes augšpuse pelēka, bet apakšpuse viduslīnijā bālgana.

Latvijā dzīvo četras no 26 pasaulē un piecām Eiropā sastopamajām susuru sugām: dārza, lielais, meža un mazais jeb lazdu susuris.

Tāpat kā daudzviet Eiropā, Latvijā visas susuru sugas ir aizsargājamas.

Aicinu Jūs ziņot par susuru novērojumiem un aizsargāt tos!

Gaujas NP administrācijai - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu vai Skrīveru TIP - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Interesanti par susuriem...

Vairākās Dienvideiropas valstīs, piemēram, Horvātijā un Slovēnijā, lielos susurus medī, lai tos ēstu un no ādām šūtu kažokus.

"Antīkajā pasaulē romieši lielos susurus turēja nobarošanai īpašos māla traukos - glisārijos. Kād susuri bija pietiekami trekni, tos nokāva, īpaši sagatavoja, pārlēja ar medu, apbārstīja ar magoņu sēkliņām un pasniedza zelta traukos kā sevišķu delikatesi."  (Vides Vēsti, 1997., Nr.3)

Pēc nakts medībām susuri dodas gulēt un cieši guļ arī tad, kad mostas dienas dzīvnieki un cilvēki, rītos staipīdamies, veļas ārā no gultām. Cilvēki dažādās valodās susurus sauc par miega pelēm, jo tie dienu un arī visu ziemu guļ.  (Vides Vēstis, 1997., Nr.3)

Susuru bildes iespējams apskatīt Galerijā.

Pēdējās izmaiņas ( pirmdiena, 23 marts 2009 )
 
[ Atpakaļ ]