Skrīveru tautas nams tika uzcelts 1927. gadā, un tā svinīgā atklāšana un iesvētīšana notika 10. decembrī (tā bija sestdiena) pulksten 15:30. Atklāšanai sekoja atbilstošas uzrunas un apsveikumi, ko programmā atzīmēja ar kodolīgu ierakstu „laicīgs akts”, aiz tā – koncerts un svētku mielasts. Tik svarīgam notikuma pagastļaužu dzīvē ar svinībām vienu dienu bij’ par maz. Tās turpinājās arī svētdien, 11. decembrī: pulksten 19:30 izrādīja R. Blaumaņa „Trīnes grēkus”, kam sekoja saviesīgs vakars. Kopš tās reizes 80 gadi pagājuši un kas nu saskaitīs, cikreiz tautas (kultūras) nama durvis vērtas, cik cilvēku (teātra skatītāju un spēlētāju, dziedātāju un klausītāju, daiļamata meistaru un vērtētāju) roku skārušas durvju rokturi...

            Pati ēka vairākkārt pārveidota, remontēta. Zem viena jumta ar tautas (kultūras) namu atradās Skrīveru lauksaimniecības skola, pēc tam šeit mājvietu atrada vispārizglītojošās skolas klases.

            Kad uzcēla jauno A. Upīša vidusskolas ēku (70. gadu sākumā), kultūras nama ēkas vienā daļā iekārtoja dzīvokļus, šurp pārcēla bērnu un pieaugušo bibliotēkas.

80. gados – atkal remonts. Bija ieceres šeit izvietot pastu un krājkases, bet pamazām savu vietu pagasta dzīvē aizvien noteiktāk ieņēma mūzikas skola, kam vajadzēja vairāk un vairāk telpu. Dzīvokļu vietā – mūzikas skolas klases. Šobrīd te sadzīvo kultūras nams, bibliotēkas, mūzikas skola – visi zem viena jumta.

            Maz ziņu saglabājies par Skrīveru tautas nama darbības pirmajiem gadiem. Skrīveriešu atmiņās saglabājušies pēckara gadi.

            Iestādes veidols lielā mērā atkarīgs no vadītāja. Skrīveru kultūras namu vadījuši:

• Viktors Rozītis,
• Irēna Vectēva,
• Roberts Kleins,
• Rasma Pētersone,
• Elvīra Grundule,
• Alma Dzene,
• Vilma Leite,
• Gunita Zilvere,
• Jānis Šlesers,
• Lilija Tomaševska,
• Zinaīda Lesničenoka,
• Lidija Ieriķe,
• Baiba Dronka.