Tūristiem 
| Informācija |
|
|
|
| Autors administrators | |
|
Skrīveru dendroloģiskais parks atrodas 78 km no Rīgas DA virzienā. Parka reprezentatīvā teritorija pie Daugavas ir 16,93 ha plaša, bet kopā parka koku audzēm, lielceļa otrā pusē, aizņem 398 ha. Pēc „Latvijas mežu ierīcības” inventarizācijas datiem, ir saglabājušās 372 koku un krūmu sugas. Ir konstatēts diezgan daudz unikāla: parkā ir desmit sugu vienīgie eksemplāri Eiropā, 16 tādas sugas, kas savvaļā vairs neaug. Četras tādas sugas, kas pasaulē aug tikai četrās vietās. Parku apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts Meži”. Skrīveru dendroloģisko parku uzskata par unikālu Eiropas nozīmes meža vēstures objektu. Dendrārijs kalpo kā svarīgs objekts mācību un vispārīgām ekskursijām. Tas izpelnījies daudz atzinīgu vārdu no Eiropas speciālistiem un zinātniekiem, kas ar lielu interesi iepazinušies ar Skrīveru kolekciju. Skrīveru dendrārijā augošajiem vērtīgu citzemju augu fonda kokiem ir liela nozīme kā sēklu bāzei šo sugu plašākai ieaudzēšanai Latvijā un citās valstīs. Te ir unikāls izejmateriāls selekcijai. Katru gadu dendrārijā ievāc daudz koku un krūmu sēklu, no kurām kokaudzētavās izaudzē stādus mežu kultūrām un apstādījumiem. Skrīveru eksperiments (Skrīveru dendroloģiskais parks) rāda, ka nereti jārēķinās ar pretēju parādību, proti, citzemju koki kļūst arvien izturīgāki pret nelabvēlīgiem vides faktoriem un to augšana uzlabojas. Parkā praksē pārbaudīta Maksimiliana fon Siversa prognoze par vairāk kā 600 citzemju sugu introducēšanas rezultātiem, ņemot vērā sugu ekoloģiskās īpašības, areālu dabas apstākļu analīzi un attiecīgās floras vēstures izpēti. Parka pirmssākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad botāniķu prātus nodarbināja floristikas problēmas, un tas ietekmēja Maksimiliana fon Siversa lēmumu izveidot Baltijā pirmo ( un ne tikai Baltijā) dendroloģisko parku Skrīveros pēc floristiski ģeogrāfiskā principa. Parks bija baltvācu baronu vizītkarte! Dendrārija projektēšanā piedalījās pazīstamais ainavu arhitekts V. Engelharts un dārzkopības inženieris F. Lode. Taču projekta koncepciju izstrādāja M. Siverss un ieviesa tajā daudz izmaiņu dendrārija veidošanas gaitā. Parks veidots ainavu jeb Angļu stilā, divās terasēs. Sadalīts 20 floristiskajos apgabalos, no kuriem 20. atvēlēts „flora latviensis” – Latvijas florai, bet pastaigājoties atlikušajos 19 nonāksiet visos Ziemeļu puslodes dabas rajonos. Pirmos stādījumus dendrārijā uzsāka 1891. gada pavasarī. Stādus M. Siverss ņēma no savas izmēģinājumu ( introdukcijas ) kokaudzētavas. Pēc aculiecinieku atmiņām Siverss pats norādījis katram stādam vietu. Parka centrā bija arī liela divstāvu pils ar masīviem torņiem neogotikas stilā ar jūgenda un romānikas elementiem. Pili 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināja. Līdz mūsdienām saglabājušās parādes ieejas kāpnes, torņa pamatnes fragments, kāršu galdiņš un strūklaka, kuru senāk darbināja speciāli šim nolūkam izraktais Kalna muižas ezeriņš. Pili un tās apkārtni savos darbos aprakstījis latviešu rakstnieks Andrejs Upītis. Parka teritorijā atradīsiet vairākas pastaigu takas, slepeno alu, kas ved zem Daugavas, granīta kāpnes ar 65 pakāpieniem, zirgu izjāžu apli. Iepazīsieties ar svešzemniekiem – Katsuru, Zilgani zaļo duglāziju, Žannu Robinu un citiem! Ieeja parkā un dabas takās visiem bez maksas!
|